8. Cīvarakkhandhako

202. Jīvakavatthu

326. Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena vesālī iddhā ceva hoti phitā [phītā (bahūsu)] ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca; satta ca pāsādasahassāni satta ca pāsādasatāni satta ca pāsādā; satta ca kūṭāgārasahassāni satta ca kūṭāgārasatāni satta ca kūṭāgārāni; satta ca ārāmasahassāni satta ca ārāmasatāni satta ca ārāmā; satta ca pokkharaṇīsahassāni satta ca pokkharaṇīsatāni satta ca pokkharaṇiyo; ambapālī ca gaṇikā abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā, padakkhiṇā [padakkhā (syā.)] nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭā atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ paññāsāya ca rattiṃ gacchati; tāya ca vesālī bhiyyosomattāya upasobhati. Atha kho rājagahako negamo vesāliṃ agamāsi kenacideva karaṇīyena. Addasā kho rājagahako negamo vesāliṃ iddhañceva phitañca bahujanañca ākiṇṇamanussañca subhikkhañca; satta ca pāsādasahassāni satta ca pāsādasatāni satta ca pāsāde; satta ca kūṭāgārasahassāni satta ca kūṭāgārasatāni satta ca kūṭāgārāni; satta ca ārāmasahassāni satta ca ārāmasatāni satta ca ārāme; satta ca pokkharaṇīsahassāni satta ca pokkharaṇīsatāni satta ca pokkharaṇiyo ; ambapāliñca gaṇikaṃ abhirūpaṃ dassanīyaṃ pāsādikaṃ paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgataṃ, padakkhiṇaṃ [padakkhaṃ (syā.)] nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭaṃ atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ paññāsāya ca rattiṃ gacchantiṃ, tāya ca vesāliṃ bhiyyosomattāya upasobhantiṃ.

327. Atha kho rājagahako negamo vesāliyaṃ taṃ karaṇīyaṃ tīretvā punadeva rājagahaṃ paccāgañchi. Yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘vesālī, deva, iddhā ceva phitā ca bahujanā ca ākiṇṇamanussā ca subhikkhā ca; satta ca pāsādasahassāni…pe… tāya ca vesālī bhiyyosomattāya upasobhati. Sādhu, deva, mayampi gaṇikaṃ vuṭṭhāpessāmā’’ti [vuṭṭhāpeyyāma (ka.)]. ‘‘Tena hi, bhaṇe, tādisiṃ kumāriṃ jānātha yaṃ tumhe gaṇikaṃ vuṭṭhāpeyyāthā’’ti. Tena kho pana samayena rājagahe sālavatī nāma kumārī abhirūpā hoti dassanīyā pāsādikā paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgatā. Atha kho rājagahako negamo sālavatiṃ kumāriṃ gaṇikaṃ vuṭṭhāpesi. Atha kho sālavatī gaṇikā nacirasseva padakkhiṇā ahosi nacce ca gīte ca vādite ca, abhisaṭā atthikānaṃ atthikānaṃ manussānaṃ paṭisatena ca rattiṃ gacchati. Atha kho sālavatī gaṇikā nacirasseva gabbhinī ahosi. Atha kho sālavatiyā gaṇikāya etadahosi – ‘‘itthī kho gabbhinī purisānaṃ amanāpā. Sace maṃ koci jānissati sālavatī gaṇikā gabbhinīti, sabbo me sakkāro bhañjissati [ parihāyissati (sī. syā.)]. Yaṃnūnāhaṃ gilānaṃ paṭivedeyya’’nti. Atha kho sālavatī gaṇikā dovārikaṃ āṇāpesi – ‘‘mā, bhaṇe dovārika, koci puriso pāvisi. Yo ca maṃ pucchati, ‘gilānā’ti paṭivedehī’’ti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho so dovāriko sālavatiyā gaṇikāya paccassosi. Atha kho sālavatī gaṇikā tassa gabbhassa paripākamanvāya puttaṃ vijāyi. Atha kho sālavatī gaṇikā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘handa, je, imaṃ dārakaṃ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍehī’’ti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho sā dāsī sālavatiyā gaṇikāya paṭissutvā taṃ dārakaṃ kattarasuppe pakkhipitvā nīharitvā saṅkārakūṭe chaḍḍesi.



衣物品
耆婆故事
当时，佛陀世尊住在王舍城（现在的拉杰吉尔）竹林栖鹊处。那时，毗舍离（现在的瓦伊沙利）是一座繁荣昌盛、人口众多、食物丰富的城市；有七千座宫殿、七百座宫殿和七座宫殿；有七千座重阁、七百座重阁和七座重阁；有七千座园林、七百座园林和七座园林；有七千个莲池、七百个莲池和七个莲池；还有一位名叫庵婆波利的妓女，她美丽动人，容貌姣好，具有最高级的肤色，善于歌舞音乐，每晚以五十金币的价格接待慕名而来的客人；因她的缘故，毗舍离变得更加繁华。这时，一位王舍城的商人因某事来到毗舍离。这位王舍城商人看到毗舍离繁荣昌盛、人口众多、食物丰富；有七千座宫殿、七百座宫殿和七座宫殿；有七千座重阁、七百座重阁和七座重阁；有七千座园林、七百座园林和七座园林；有七千个莲池、七百个莲池和七个莲池；还看到那位名叫庵婆波利的妓女，美丽动人，容貌姣好，具有最高级的肤色，善于歌舞音乐，每晚以五十金币的价格接待慕名而来的客人；因她的缘故，毗舍离变得更加繁华。
于是，那位王舍城商人在毗舍离办完事后又回到王舍城。他来到摩揭陀国频毗娑罗王面前，对频毗娑罗王说："陛下，毗舍离是一座繁荣昌盛、人口众多、食物丰富的城市；有七千座宫殿……（中略）……因她的缘故，毗舍离变得更加繁华。陛下，我们也应该设立一位妓女。"国王说："那么，你们去寻找一位适合做妓女的少女吧。"当时，在王舍城有一位名叫娑罗婆提的少女，美丽动人，容貌姣好，具有最高级的肤色。于是，王舍城的商人就立娑罗婆提为妓女。不久，娑罗婆提妓女就精通了歌舞音乐，每晚以一百金币的价格接待慕名而来的客人。不久，娑罗婆提妓女怀孕了。娑罗婆提妓女心想："怀孕的女人对男人来说是不讨喜的。如果有人知道娑罗婆提妓女怀孕了，我所有的收入都会中断。我不如假装生病。"于是，娑罗婆提妓女吩咐门卫说："门卫，不要让任何男人进来。如果有人问起我，就说我生病了。"门卫回答说："遵命，小姐。"当娑罗婆提妓女怀孕到期时，生下了一个儿子。娑罗婆提妓女吩咐婢女说："喂，把这个男婴放在筐子里，拿出去扔到垃圾堆上。"婢女回答说："遵命，小姐。"于是那个婢女就把男婴放在筐子里，拿出去扔到垃圾堆上。

328. Tena kho pana samayena abhayo nāma rājakumāro kālasseva rājupaṭṭhānaṃ gacchanto addasa taṃ dārakaṃ kākehi samparikiṇṇaṃ , disvāna manusse pucchi – ‘‘kiṃ etaṃ, bhaṇe, kākehi samparikiṇṇa’’nti? ‘‘Dārako, devā’’ti. ‘‘Jīvati, bhaṇe’’ti? ‘‘Jīvati, devā’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe, taṃ dārakaṃ amhākaṃ antepuraṃ netvā dhātīnaṃ detha posetu’’nti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho te manussā abhayassa rājakumārassa paṭissutvā taṃ dārakaṃ abhayassa rājakumārassa antepuraṃ netvā dhātīnaṃ adaṃsu – ‘‘posethā’’ti. Tassa jīvatīti ‘jīvako’ti nāmaṃ akaṃsu. Kumārena posāpitoti ‘komārabhacco’ti nāmaṃ akaṃsu. Atha kho jīvako komārabhacco nacirasseva viññutaṃ pāpuṇi. Atha kho jīvako komārabhacco yena abhayo rājakumāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘kā me, deva, mātā, ko pitā’’ti? ‘‘Ahampi kho te, bhaṇe jīvaka, mātaraṃ na jānāmi; api cāhaṃ te pitā; mayāsi [mayāpi (ka.)] posāpito’’ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘imāni kho rājakulāni na sukarāni asippena upajīvituṃ. Yaṃnūnāhaṃ sippaṃ sikkheyya’’nti.

329. Tena kho pana samayena takkasilāyaṃ [takkasīlāyaṃ (ka.)] disāpāmokkho vejjo paṭivasati. Atha kho jīvako komārabhacco abhayaṃ rājakumāraṃ anāpucchā yena takkasilā tena pakkāmi. Anupubbena yena takkasilā, yena vejjo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ vejjaṃ etadavoca – ‘‘icchāmahaṃ, ācariya, sippaṃ sikkhitu’’nti. ‘‘Tena hi, bhaṇe jīvaka, sikkhassū’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco bahuñca gaṇhāti lahuñca gaṇhāti suṭṭhu ca upadhāreti, gahitañcassa na sammussati [na pamussati (sī. syā.)]. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa sattannaṃ vassānaṃ accayena etadahosi – ‘‘ahaṃ, kho bahuñca gaṇhāmi lahuñca gaṇhāmi suṭṭhu ca upadhāremi, gahitañca me na sammussati, satta ca me vassāni adhīyantassa, nayimassa sippassa anto paññāyati. Kadā imassa sippassa anto paññāyissatī’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena so vejjo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ vejjaṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ kho, ācariya, bahuñca gaṇhāmi lahuñca gaṇhāmi suṭṭhu ca upadhāremi, gahitañca me na sammussati, satta ca me vassāni adhīyantassa, nayimassa sippassa anto paññāyati. Kadā imassa sippassa anto paññāyissatī’’ti? ‘‘Tena hi, bhaṇe jīvaka, khaṇittiṃ ādāya takkasilāya samantā yojanaṃ āhiṇḍitvā yaṃ kiñci abhesajjaṃ passeyyāsi taṃ āharā’’ti. ‘‘Evaṃ, ācariyā’’ti kho jīvako komārabhacco tassa vejjassa paṭissutvā khaṇittiṃ ādāya takkasilāya samantā yojanaṃ āhiṇḍanto na kiñci abhesajjaṃ addasa. Atha kho jīvako komārabhacco yena so vejjo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ vejjaṃ etadavoca – ‘‘āhiṇḍantomhi, ācariya, takkasilāya samantā yojanaṃ, na kiñci [āhiṇṭanto na kiñci (ka.)] abhesajjaṃ addasa’’nti. ‘‘Susikkhitosi , bhaṇe jīvaka. Alaṃ te ettakaṃ jīvikāyā’’ti jīvakassa komārabhaccassa parittaṃ pātheyyaṃ pādāsi. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ parittaṃ pātheyyaṃ ādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa taṃ parittaṃ pātheyyaṃ antarāmagge sākete parikkhayaṃ agamāsi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘ime kho maggā kantārā appodakā appabhakkhā, na sukarā apātheyyena gantuṃ. Yaṃnūnāhaṃ pātheyyaṃ pariyeseyya’’nti.

Jīvakavatthu niṭṭhitaṃ.

203. Seṭṭhibhariyāvatthu



那时，有一位名叫阿婆耶的王子清晨去觐见国王，看到那个男婴被乌鸦包围着，便问人们说："喂，这是什么东西被乌鸦包围着？""王子，是个男婴。""喂，还活着吗？""王子，还活着。""那么，把这个男婴带到我的内宫，交给奶妈们抚养。"那些人回答说："遵命，王子。"于是他们就把那个男婴带到阿婆耶王子的内宫，交给奶妈们说："抚养他。"因为他还活着，所以给他取名"耆婆"。因为是由王子抚养，所以又称他为"王子养"。不久，耆婆王子养长大成人。这时，耆婆王子养来到阿婆耶王子面前，对阿婆耶王子说："王子，谁是我的母亲，谁是我的父亲？"阿婆耶王子说："耆婆，我也不知道你的母亲是谁；但我是你的父亲，是我让人抚养你的。"这时，耆婆王子养心想："在这王宫里，如果没有一技之长是很难生存的。我应该去学习一门技艺。"
那时，在德叉尸罗（现在的塔克西拉）住着一位著名的医生。于是，耆婆王子养没有告诉阿婆耶王子就出发前往德叉尸罗。他逐步来到德叉尸罗，来到那位医生面前，对那位医生说："老师，我想学习医术。"医生说："那么，耆婆，你就学吧。"于是耆婆王子养学得又多又快，而且记忆力很好，学过的东西从不忘记。七年过去了，耆婆王子养心想："我学得又多又快，而且记忆力很好，学过的东西从不忘记，我已经学习了七年，但还看不到这门技艺的尽头。这门技艺的尽头何时才能看到呢？"于是耆婆王子养来到那位医生面前，对那位医生说："老师，我学得又多又快，而且记忆力很好，学过的东西从不忘记，我已经学习了七年，但还看不到这门技艺的尽头。这门技艺的尽头何时才能看到呢？""那么，耆婆，你拿着铲子，在德叉尸罗周围一由旬的范围内转一圈，看到任何不是药的东西就把它带回来。"耆婆王子养回答说："遵命，老师。"于是耆婆王子养拿着铲子，在德叉尸罗周围一由旬的范围内转了一圈，但没有看到任何不是药的东西。耆婆王子养回到那位医生面前，对那位医生说："老师，我在德叉尸罗周围一由旬的范围内转了一圈，但没有看到任何不是药的东西。""耆婆，你已经学得很好了。这些足够你谋生了。"说完，给了耆婆王子养一些路费。耆婆王子养带着这些路费出发前往王舍城。在途中，耆婆王子养的路费在娑鸡多城用完了。耆婆王子养心想："这些路途荒凉，水少食少，没有路费是很难走的。我应该想办法弄些路费。"
耆婆故事结束。
长者妻子的故事

330. Tena kho pana samayena sākete seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsu. Atha kho jīvako komārabhacco sāketaṃ pavisitvā manusse pucchi – ‘‘ko, bhaṇe, gilāno, kaṃ tikicchāmī’’ti? ‘‘Etissā, ācariya, seṭṭhibhariyāya sattavassiko sīsābādho; gaccha, ācariya, seṭṭhibhariyaṃ tikicchāhī’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco yena seṭṭhissa gahapatissa nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dovārikaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada – ‘vejjo, ayye, āgato, so taṃ daṭṭhukāmo’’’ti. ‘‘Evaṃ, ācariyā’’ti kho so dovāriko jīvakassa komārabhaccassa paṭissutvā yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṃ etadavoca – ‘‘vejjo , ayye, āgato; so taṃ daṭṭhukāmo’’ti. ‘‘Kīdiso, bhaṇe dovārika, vejjo’’ti? ‘‘Daharako, ayye’’ti. ‘‘Alaṃ, bhaṇe dovārika, kiṃ me daharako vejjo karissati? Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsū’’ti. Atha kho so dovāriko yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘seṭṭhibhariyā, ācariya, evamāha – ‘alaṃ, bhaṇe dovārika, kiṃ me daharako vejjo karissati? Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsū’’’ti. ‘‘Gaccha, bhaṇe dovārika, seṭṭhibhariyāya pāvada – ‘vejjo, ayye, evamāha – mā kira, ayye, pure kiñci adāsi. Yadā arogā ahosi tadā yaṃ iccheyyāsi taṃ dajjeyyāsī’’’ti. ‘‘Evaṃ, ācariyā’’ti kho so dovāriko jīvakassa komārabhaccassa paṭissutvā yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyaṃ etadavoca – ‘‘vejjo, ayye, evamāha – ‘mā kira, ayye, pure kiñci adāsi. Yadā arogā ahosi tadā yaṃ iccheyyāsi taṃ dajjeyyāsī’’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe dovārika, vejjo āgacchatū’’ti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho so dovāriko seṭṭhibhariyāya paṭissutvā yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘seṭṭhibhariyā taṃ, ācariya, pakkosatī’’ti .


那时，在娑鸡多城，一位长者的妻子患有七年的头痛病。许多著名的大医生来看过，都无法治愈她。他们拿了很多钱就走了。这时，耆婆王子养进入娑鸡多城，问人们说："喂，谁生病了？我可以医治谁？"人们回答说："老师，这位长者的妻子患有七年的头痛病。去吧，老师，请医治长者的妻子。"于是耆婆王子养来到长者的家，吩咐门卫说："喂，门卫，去告诉长者的妻子：'夫人，有位医生来了，他想见您。'"门卫回答说："遵命，老师。"门卫就去见长者的妻子，对她说："夫人，有位医生来了，他想见您。"长者的妻子问："喂，门卫，那位医生是什么样的？""夫人，是个年轻人。""算了吧，门卫，一个年轻医生能帮我什么忙？许多著名的大医生来看过，都无法治愈我。他们拿了很多钱就走了。"于是门卫回到耆婆王子养那里，对他说："老师，长者的妻子这样说：'算了吧，门卫，一个年轻医生能帮我什么忙？许多著名的大医生来看过，都无法治愈我。他们拿了很多钱就走了。'"耆婆王子养说："喂，门卫，去告诉长者的妻子：'夫人，医生是这样说的：请不要预先给我任何报酬。等您痊愈后，您想给多少就给多少。'"门卫回答说："遵命，老师。"他就去告诉长者的妻子："夫人，医生是这样说的：'请不要预先给我任何报酬。等您痊愈后，您想给多少就给多少。'"长者的妻子说："那么，门卫，请医生进来吧。"门卫回答说："遵命，夫人。"他就回到耆婆王子养那里，对他说："老师，长者的妻子邀请您进去。"


Atha kho jīvako komārabhacco yena seṭṭhibhariyā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā seṭṭhibhariyāya vikāraṃ sallakkhetvā seṭṭhibhariyaṃ etadavoca – ‘‘pasatena, ayye, sappinā attho’’ti . Atha kho seṭṭhibhariyā jīvakassa komārabhaccassa pasataṃ sappiṃ dāpesi. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ pasataṃ sappiṃ nānābhesajjehi nippacitvā seṭṭhibhariyaṃ mañcake uttānaṃ nipātetvā [nipajjāpetvā (sī. syā.)] natthuto adāsi. Atha kho taṃ sappiṃ natthuto dinnaṃ mukhato uggañchi. Atha kho seṭṭhibhariyā paṭiggahe niṭṭhubhitvā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘handa, je, imaṃ sappiṃ picunā gaṇhāhī’’ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ [acchariyaṃ vata bho (syā.)] yāva lūkhāyaṃ gharaṇī, yatra hi nāma imaṃ chaḍḍanīyadhammaṃ sappiṃ picunā gāhāpessati. Bahukāni ca me mahagghāni [mahagghāni mahagghāni (sī. syā.)] bhesajjāni upagatāni. Kimpi māyaṃ kiñci [kañci (syā.)] deyyadhammaṃ dassatī’’ti. Atha kho seṭṭhibhariyā jīvakassa komārabhaccassa vikāraṃ sallakkhetvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘kissa tvaṃ, ācariya, vimanosī’’ti? Idha me etadahosi – ‘‘acchariyaṃ yāva lūkhāyaṃ dharaṇī, yatra hi nāma imaṃ chaḍḍanīyadhammaṃ sappiṃ picunā gāhāpessati. Bahukāni ca me mahagghāni sajjāni upagatāni. Kimpi māyaṃ kiñci deyyadhammaṃ dassatī’’ti. ‘‘Mayaṃ kho, ācariya, āgārikā nāma upajānāmetassa saṃyamassa. Varametaṃ sappi dāsānaṃ vā kammakarānaṃ vā pādabbhañjanaṃ vā padīpakaraṇe vā āsittaṃ. Mā kho tvaṃ, ācariya, vimano ahosi. Na te deyyadhammo hāyissatī’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco seṭṭhibhariyāya sattavassikaṃ sīsābādhaṃ ekeneva natthukammena apakaḍḍhi. Atha kho seṭṭhibhariyā arogā samānā jīvakassa komārabhaccassa cattāri sahassāni pādāsi. Putto – mātā me arogā ṭhitāti cattāri sahassāni pādāsi. Suṇisā – sassu me arogā ṭhitāti cattāri sahassāni pādāsi. Seṭṭhi gahapati – bhariyā me arogā ṭhitāti cattāri sahassāni pādāsi dāsañca dāsiñca assarathañca.

Atha kho jīvako komārabhacco tāni soḷasasahassāni ādāya dāsañca dāsiñca assarathañca yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ yena abhayo rājakumāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘idaṃ me, deva, paṭhamakammaṃ soḷasasahassāni dāso ca dāsī ca assaratho ca. Paṭiggaṇhātu me devo posāvanika’’nti. ‘‘Alaṃ, bhaṇe jīvaka; tuyhameva hotu. Amhākaññeva antepure nivesanaṃ māpehī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco abhayassa rājakumārassa paṭissutvā abhayassa rājakumārassa antepure nivesanaṃ māpesi.

Seṭṭhibhariyāvatthu niṭṭhitaṃ.

204. Bimbisārarājavatthu



于是耆婆王子养来到长者妻子面前，仔细观察了她的症状后对她说："夫人，我需要一掌心的酥油。"长者的妻子就给了耆婆王子养一掌心的酥油。耆婆王子养将这掌心的酥油与各种药材一起熬煮，然后让长者的妻子仰卧在床上，将药物从鼻子灌入。灌入鼻子的药物从口中流出。长者的妻子将药物吐在容器里，吩咐婢女说："来，把这酥油用棉花吸起来。"这时耆婆王子养心想："真是奇怪，这家庭主妇竟如此吝啬，连这种应该丢弃的酥油都要用棉花吸起来。我用了很多贵重的药材，她会给我什么报酬呢？"长者的妻子注意到耆婆王子养的表情变化，就问他："老师，你为什么不高兴？"耆婆王子养说："我心里在想：'真是奇怪，这家庭主妇竟如此吝啬，连这种应该丢弃的酥油都要用棉花吸起来。我用了很多贵重的药材，她会给我什么报酬呢？'"长者的妻子说："老师，我们作为家庭主妇，知道如何节俭。这酥油最好给奴仆或工人擦脚，或者用来点灯。请不要不高兴，你的报酬不会少的。"于是耆婆王子养用一次鼻灌治疗就治好了长者妻子七年的头痛病。长者的妻子痊愈后，给了耆婆王子养四千金币。她的儿子说："我母亲痊愈了"，也给了四千金币。她的儿媳说："我婆婆痊愈了"，也给了四千金币。长者说："我妻子痊愈了"，也给了四千金币，还赠送了一个男奴、一个女奴和一辆马车。
耆婆王子养带着这一万六千金币、男奴、女奴和马车，向王舍城出发。他逐步来到王舍城，来到阿婆耶王子面前，对阿婆耶王子说："王子，这是我第一次行医的收入，一万六千金币、一个男奴、一个女奴和一辆马车。请王子接受这些作为抚养我的回报。"阿婆耶王子说："算了，耆婆，这些都是你的。只要你在我们的内宫里建一座房子就行了。"耆婆王子养回答说："遵命，王子。"于是他就在阿婆耶王子的内宫里建了一座房子。
长者妻子的故事结束。
频毗娑罗王的故事

331. Tena kho pana samayena rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa bhagandalābādho hoti. Sāṭakā lohitena makkhiyanti. Deviyo disvā uppaṇḍenti – ‘‘utunī dāni devo, pupphaṃ devassa uppannaṃ, na ciraṃ [nacirasseva (syā.)] devo vijāyissatī’’ti. Tena rājā maṅku hoti . Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro abhayaṃ rājakumāraṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bhaṇe abhaya, tādiso ābādho, sāṭakā lohitena makkhiyanti, deviyo maṃ disvā uppaṇḍenti – ‘utunī dāni devo, pupphaṃ devassa uppannaṃ, na ciraṃ devo vijāyissatī’ti. Iṅgha, bhaṇe abhaya, tādisaṃ vejjaṃ jānāhi yo maṃ tikiccheyyā’’ti. ‘‘Ayaṃ, deva, amhākaṃ jīvako vejjo taruṇo bhadrako. So devaṃ tikicchissatī’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe abhaya, jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpehi; so maṃ tikicchissatī’’ti. Atha kho abhayo rājakumāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka, rājānaṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco abhayassa rājakumārassa paṭissutvā nakhena bhesajjaṃ ādāya yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘ābādhaṃ te, deva, passāmā’’ti [passāmīti (syā.)]. Atha kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa bhagandalābādhaṃ ekeneva ālepena apakaḍḍhi. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro arogo samāno pañca itthisatāni sabbālaṅkāraṃ bhūsāpetvā omuñcāpetvā puñjaṃ kārāpetvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘etaṃ, bhaṇe jīvaka, pañcannaṃ itthisatānaṃ sabbālaṅkāraṃ tuyhaṃ hotū’’ti. ‘‘Alaṃ, deva, adhikāraṃ me devo saratū’’ti. ‘‘Tena hi, bhaṇe jīvaka, maṃ upaṭṭhaha, itthāgārañca, buddhappamukhañca bhikkhusaṅgha’’nti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paccassosi.

Bimbisārarājavatthu niṭṭhitaṃ.

205. Rājagahaseṭṭhivatthu



那时，摩揭陀国频毗娑罗王患有痔疮病。衣服被血弄脏了。王妃们看到后嘲笑说："国王现在来月经了，国王开花了，不久国王就要生产了。"国王因此感到羞愧。于是摩揭陀国频毗娑罗王对阿婆耶王子说："阿婆耶，我有这样的病，衣服被血弄脏了，王妃们看到后嘲笑说：'国王现在来月经了，国王开花了，不久国王就要生产了。'阿婆耶，你知道有什么医生能治好我吗？"阿婆耶王子说："陛下，我们这里有一位名叫耆婆的年轻优秀医生。他能治好陛下的病。""那么，阿婆耶，你去吩咐耆婆医生来给我治病。"于是阿婆耶王子吩咐耆婆王子养说："耆婆，去给国王治病。"耆婆王子养回答说："遵命，王子。"他就带着指甲里藏的药物来到摩揭陀国频毗娑罗王面前，对国王说："陛下，让我看看您的病。"于是耆婆王子养用一次涂药就治好了摩揭陀国频毗娑罗王的痔疮病。摩揭陀国频毗娑罗王痊愈后，让五百位妃子穿戴好所有饰品，然后取下来堆成一堆，对耆婆王子养说："耆婆，这五百位妃子的所有饰品都赏赐给你。"耆婆王子养说："陛下，不用了，请陛下记住我的功劳就行。""那么，耆婆，你就负责照顾我、后宫和以佛陀为首的僧团吧。"耆婆王子养回答说："遵命，陛下。"
频毗娑罗王的故事结束。
王舍城长者的故事

332. Tena kho pana samayena rājagahakassa seṭṭhissa sattavassiko sīsābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsu. Api ca, vejjehi paccakkhāto hoti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘‘pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’’ti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘‘sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’’ti. Atha kho rājagahakassa negamassa etadahosi – ‘‘ayaṃ kho seṭṭhi gahapati bahūpakāro rañño ceva negamassa ca. Api ca, vejjehi paccakkhāto. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’ti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – ‘sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatī’ti. Ayañca rañño jīvako vejjo taruṇo bhadrako. Yaṃnūna mayaṃ rājānaṃ jīvakaṃ vejjaṃ yāceyyāma seṭṭhiṃ gahapatiṃ tikicchitu’’nti. Atha kho rājagahako negamo yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ, deva, seṭṭhi gahapati bahūpakāro devassa ceva negamassa ca; api ca, vejjehi paccakkhāto. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti. Ekacce vejjā evamāhaṃsu – sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti. Sādhu devo jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpetu seṭṭhiṃ gahapatiṃ tikicchitu’’nti .

Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka, seṭṭhiṃ gahapatiṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā yena seṭṭhi gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā seṭṭhissa gahapatissa vikāraṃ sallakkhetvā seṭṭhiṃ gahapatiṃ etadavoca – ‘‘sace tvaṃ, gahapati, arogo bhaveyyāsi [sacāhaṃ taṃ gahapati arogāpeyyaṃ (sī.), sacāhaṃ taṃ gahapati arogaṃ kareyyaṃ (syā.)] kiṃ me assa deyyadhammo’’ti? ‘‘Sabbaṃ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso’’ti. ‘‘Sakkhissasi pana tvaṃ, gahapati, ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Sakkomahaṃ, ācariya, ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Sakkhissasi pana tvaṃ, gahapati, dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Sakkomahaṃ, ācariya, dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti . ‘‘Sakkhissasi pana tvaṃ, gahapati, uttāno sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Sakkomahaṃ, ācariya, uttāno sattamāse nipajjitu’’nti.


那时，王舍城的一位长者患有七年的头痛病。许多著名的大医生来看过，都无法治愈他。他们拿了很多钱就走了。而且，医生们都放弃治疗了。有些医生说："这位长者将在第五天死亡。"有些医生说："这位长者将在第七天死亡。"这时，王舍城的商人们心想："这位长者对国王和我们商人都有很大的帮助。但是，医生们都放弃治疗了。有些医生说他将在第五天死亡，有些医生说他将在第七天死亡。国王有一位名叫耆婆的年轻优秀医生。我们不如请求国王让耆婆医生去给长者治病。"于是王舍城的商人们来到摩揭陀国频毗娑罗王面前，对国王说："陛下，这位长者对陛下和我们商人都有很大的帮助。但是，医生们都放弃治疗了。有些医生说他将在第五天死亡，有些医生说他将在第七天死亡。请陛下吩咐耆婆医生去给长者治病。"
于是摩揭陀国频毗娑罗王吩咐耆婆王子养说："耆婆，去给长者治病。"耆婆王子养回答说："遵命，陛下。"他就来到长者面前，仔细观察了长者的症状后对长者说："长者，如果我能治好你的病，你会给我什么报酬？"长者说："老师，我所有的财产都给你，我自己也做你的奴仆。""长者，你能侧卧在一边七个月吗？""老师，我能侧卧在一边七个月。""长者，你能侧卧在另一边七个月吗？""老师，我能侧卧在另一边七个月。""长者，你能仰卧七个月吗？""老师，我能仰卧七个月。"


Atha kho jīvako komārabhacco seṭṭhiṃ gahapatiṃ mañcake nipātetvā [nipajjāpetvā (sī. syā.)] mañcake [mañcakena (sī.)] sambandhitvā sīsacchaviṃ uppāṭetvā [phāletvā (sī.)] sibbiniṃ vināmetvā dve pāṇake nīharitvā mahājanassa dassesi – ‘‘passathayye [passesyātha (sī.), passatha (syā.), passathayyo (ka.)], ime dve pāṇake, ekaṃ khuddakaṃ ekaṃ mahallakaṃ. Ye te ācariyā evamāhaṃsu – pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti – tehāyaṃ mahallako pāṇako diṭṭho. Pañcamaṃ divasaṃ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṃ pariyādiyissati. Matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṃ karissati. Sudiṭṭho tehi ācariyehi. Ye te ācariyā evamāhaṃsu – sattamaṃ divasaṃ seṭṭhi gahapati kālaṃ karissatīti – tehāyaṃ khuddako pāṇako diṭṭho. Sattamaṃ divasaṃ seṭṭhissa gahapatissa matthaluṅgaṃ pariyādiyissati. Matthaluṅgassa pariyādānā seṭṭhi gahapati kālaṃ karissati. Sudiṭṭho tehi ācariyehī’’ti. Sibbiniṃ sampaṭipāṭetvā sīsacchaviṃ sibbitvā ālepaṃ adāsi. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘nāhaṃ, ācariya, sakkomi ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Nanu me tvaṃ, gahapati, paṭissuṇi – sakkomahaṃ, ācariya, ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Saccāhaṃ, ācariya, paṭissuṇiṃ, apāhaṃ marissāmi, nāhaṃ sakkomi ekena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Tena hi tvaṃ, gahapati, dutiyena passena sattamāse nipajjāhī’’ti. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘nāhaṃ, ācariya, sakkomi dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Nanu me tvaṃ, gahapati, paṭissuṇi – sakkomahaṃ, ācariya, dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Saccāhaṃ, ācariya, paṭissuṇiṃ, apāhaṃ marissāmi, nāhaṃ, ācariya, sakkomi dutiyena passena sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Tena hi tvaṃ, gahapati, uttāno sattamāse nipajjāhī’’ti. Atha kho seṭṭhi gahapati sattāhassa accayena jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘nāhaṃ, ācariya, sakkomi uttāno sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Nanu me tvaṃ, gahapati, paṭissuṇi – sakkomahaṃ, ācariya, uttāno sattamāse nipajjitu’’nti? ‘‘Saccāhaṃ, ācariya, paṭissuṇiṃ, apāhaṃ marissāmi, nāhaṃ sakkomi uttāno sattamāse nipajjitu’’nti. ‘‘Ahaṃ ce taṃ, gahapati, na vadeyyaṃ, ettakampi tvaṃ na nipajjeyyāsi, api ca paṭikacceva mayā ñāto – tīhi sattāhehi seṭṭhi gahapati arogo bhavissatīti. Uṭṭhehi , gahapati, arogosi. Jānāsi kiṃ me deyyadhammo’’ti? ‘‘Sabbaṃ sāpateyyañca te, ācariya, hotu, ahañca te dāso’’ti. ‘‘Alaṃ, gahapati, mā me tvaṃ sabbaṃ sāpateyyaṃ adāsi, mā ca me dāso. Rañño satasahassaṃ dehi, mayhaṃ satasahassa’’nti. Atha kho seṭṭhi gahapati arogo samāno rañño satasahassaṃ adāsi, jīvakassa komārabhaccassa satasahassaṃ.

Rājagahaseṭṭhivatthu niṭṭhitaṃ.

206. Seṭṭhiputtavatthu



于是耆婆王子养让长者躺在床上，把他绑在床上，切开头皮，分开缝合处，取出两只虫子，给众人看："你们看，这里有两只虫子，一只小的，一只大的。那些说长者将在第五天死亡的医生，是看到了这只大虫子。第五天这只大虫子会吞噬长者的脑髓，脑髓被吞噬后长者就会死亡。那些医生看得很准。那些说长者将在第七天死亡的医生，是看到了这只小虫子。第七天这只小虫子会吞噬长者的脑髓，脑髓被吞噬后长者就会死亡。那些医生也看得很准。"然后他把缝合处复原，缝合头皮，涂上药膏。七天后，长者对耆婆王子养说："老师，我无法侧卧在一边七个月。""长者，你不是答应我说'老师，我能侧卧在一边七个月'吗？""老师，我确实这样答应了，但我快要死了，我无法侧卧在一边七个月。""那么长者，你就侧卧在另一边七个月吧。"又过了七天，长者对耆婆王子养说："老师，我无法侧卧在另一边七个月。""长者，你不是答应我说'老师，我能侧卧在另一边七个月'吗？""老师，我确实这样答应了，但我快要死了，我无法侧卧在另一边七个月。""那么长者，你就仰卧七个月吧。"又过了七天，长者对耆婆王子养说："老师，我无法仰卧七个月。""长者，你不是答应我说'老师，我能仰卧七个月'吗？""老师，我确实这样答应了，但我快要死了，我无法仰卧七个月。""长者，如果我不这样说，你连这么短的时间都不会躺着。但我早就知道，三个七天后长者就会痊愈。起来吧，长者，你已经痊愈了。你知道应该给我什么报酬吗？""老师，我所有的财产都给你，我自己也做你的奴仆。""够了，长者，不要把所有财产都给我，也不要做我的奴仆。给国王十万金币，给我十万金币就行了。"于是长者痊愈后，给了国王十万金币，给了耆婆王子养十万金币。
王舍城长者的故事结束。
长者之子的故事

333. Tena kho pana samayena bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa mokkhacikāya kīḷantassa antagaṇṭhābādho hoti, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso hoti lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Atha kho bārāṇaseyyakassa seṭṭhissa etadahosi – ‘‘mayhaṃ kho puttassa tādiso ābādho, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ gantvā rājānaṃ jīvakaṃ vejjaṃ yāceyyaṃ puttaṃ me tikicchitu’’nti. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhi rājagahaṃ gantvā yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ māgadhaṃ seniyaṃ bimbisāraṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, deva, puttassa tādiso ābādho, yena yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo. So tena kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto. Sādhu devo jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpetu puttaṃ me tikicchitu’’nti.

Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka, bārāṇasiṃ gantvā bārāṇaseyyakaṃ seṭṭhiputtaṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā bārāṇasiṃ gantvā yena bārāṇaseyyako seṭṭhiputto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bārāṇaseyyakassa seṭṭhiputtassa vikāraṃ sallakkhetvā janaṃ ussāretvā tirokaraṇiyaṃ parikkhipitvā thambhe ubbandhitvā [upanibandhitvā (sī. syā.)] bhariyaṃ purato ṭhapetvā udaracchaviṃ uppāṭetvā antagaṇṭhiṃ nīharitvā bhariyāya dassesi – ‘‘passa te sāmikassa ābādhaṃ, iminā yāgupi pītā na sammā pariṇāmaṃ gacchati, bhattampi bhuttaṃ na sammā pariṇāmaṃ gacchati, uccāropi passāvopi na paguṇo; imināyaṃ kiso lūkho dubbaṇṇo uppaṇḍuppaṇḍukajāto dhamanisanthatagatto’’ti. Antagaṇṭhiṃ viniveṭhetvā antāni paṭipavesetvā udaracchaviṃ sibbitvā ālepaṃ adāsi. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhiputto nacirasseva arogo ahosi. Atha kho bārāṇaseyyako seṭṭhi ‘putto me arogo ṭhito’ti [arogāpitoti (sī.)] jīvakassa komārabhaccassa soḷasasahassāni pādāsi. Atha kho jīvako komārabhacco tāni soḷasasahassāni ādāya punadeva rājagahaṃ paccāgañchi .

Seṭṭhiputtavatthu niṭṭhitaṃ.

207. Pajjotarājavatthu



那时，波罗奈城的一位长者之子在玩翻筋斗游戏时，得了肠结病。因此，他喝粥也不能很好消化，吃饭也不能很好消化，大小便也不通畅。他因此变得瘦弱、憔悴、面色暗淡、皮肤发黄、血管凸显。波罗奈城的长者心想："我儿子得了这样的病，喝粥也不能很好消化，吃饭也不能很好消化，大小便也不通畅。他因此变得瘦弱、憔悴、面色暗淡、皮肤发黄、血管凸显。我不如去王舍城请求国王让耆婆医生来给我儿子治病。"于是波罗奈城的长者来到王舍城，来到摩揭陀国频毗娑罗王面前，对国王说："陛下，我儿子得了这样的病，喝粥也不能很好消化，吃饭也不能很好消化，大小便也不通畅。他因此变得瘦弱、憔悴、面色暗淡、皮肤发黄、血管凸显。请陛下吩咐耆婆医生来给我儿子治病。"
于是摩揭陀国频毗娑罗王吩咐耆婆王子养说："耆婆，去波罗奈城给长者之子治病。"耆婆王子养回答说："遵命，陛下。"他就来到波罗奈城，来到长者之子面前，仔细观察了长者之子的症状后，让其他人退下，拉上帘子，把病人绑在柱子上，让妻子站在前面，切开腹部，取出肠结，给妻子看："看你丈夫的病，就是因为这个，他喝粥也不能很好消化，吃饭也不能很好消化，大小便也不通畅。他因此变得瘦弱、憔悴、面色暗淡、皮肤发黄、血管凸显。"他解开肠结，把肠子放回原处，缝合腹部，涂上药膏。不久，波罗奈城的长者之子就痊愈了。波罗奈城的长者因为儿子痊愈了，就给了耆婆王子养一万六千金币。耆婆王子养带着这一万六千金币又回到了王舍城。
长者之子的故事结束。
波阇王的故事

334. Tena kho pana samayena rañño [ujjeniyaṃ rañño (syā.)] pajjotassa paṇḍurogābādho hoti. Bahū mahantā mahantā disāpāmokkhā vejjā āgantvā nāsakkhiṃsu arogaṃ kātuṃ. Bahuṃ hiraññaṃ ādāya agamaṃsu. Atha kho rājā pajjoto rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘mayhaṃ kho tādiso ābādho, sādhu devo jīvakaṃ vejjaṃ āṇāpetu, so maṃ tikicchissatī’’ti. Atha kho rājā māgadho seniyo bimbisāro jīvakaṃ komārabhaccaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe jīvaka; ujjeniṃ gantvā rājānaṃ pajjotaṃ tikicchāhī’’ti. ‘‘Evaṃ, devā’’ti kho jīvako komārabhacco rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa paṭissutvā ujjeniṃ gantvā yena rājā pajjoto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño pajjotassa vikāraṃ sallakkhetvā rājānaṃ pajjotaṃ etadavoca – ‘‘sappiṃ dehi [idaṃ padadvayaṃ sī. syā. potthakesu natthi], sappiṃ deva, nippacissāmi. Taṃ devo pivissatī’’ti. ‘‘Alaṃ, bhaṇe jīvaka, yaṃ te sakkā vinā sappinā arogaṃ kātuṃ taṃ karohi. Jegucchaṃ me sappi, paṭikūla’’nti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘imassa kho rañño tādiso ābādho , na sakkā vinā sappinā arogaṃ kātuṃ. Yaṃnūnāhaṃ sappiṃ nippaceyyaṃ kasāvavaṇṇaṃ kasāvagandhaṃ kasāvarasa’’nti. Atha kho jīvako komārabhacco nānābhesajjehi sappiṃ nippaci kasāvavaṇṇaṃ kasāvagandhaṃ kasāvarasaṃ. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘imassa kho rañño sappi pītaṃ pariṇāmentaṃ uddekaṃ dassati. Caṇḍoyaṃ rājā ghātāpeyyāpi maṃ. Yaṃnūnāhaṃ paṭikacceva āpuccheyya’’nti. Atha kho jīvako komārabhacco yena rājā pajjoto tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā rājānaṃ pajjotaṃ etadavoca – ‘‘mayaṃ kho, deva, vejjā nāma tādisena muhuttena mūlāni uddharāma bhesajjāni saṃharāma. Sādhu devo vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpetu – yena vāhanena jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ pavisatū’’ti. Atha kho rājā pajjoto vāhanāgāresu ca dvāresu ca āṇāpesi – ‘‘yena vāhanena jīvako icchati tena vāhanena gacchatu, yena dvārena icchati tena dvārena gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ gacchatu, yaṃ kālaṃ icchati taṃ kālaṃ pavisatū’’ti.

Tena kho pana samayena rañño pajjotassa bhaddavatikā nāma hatthinikā paññāsayojanikā hoti. Atha kho jīvako komārabhacco rañño pajjotassa sappiṃ [taṃ sappiṃ (syā.)] upanāmesi – ‘‘kasāvaṃ devo pivatū’’ti. Atha kho jīvako komārabhacco rājānaṃ pajjotaṃ sappiṃ pāyetvā hatthisālaṃ gantvā bhaddavatikāya hatthinikāya nagaramhā nippati .

Atha kho rañño pajjotassa taṃ sappi pītaṃ pariṇāmentaṃ uddekaṃ adāsi. Atha kho rājā pajjoto manusse etadavoca – ‘‘duṭṭhena, bhaṇe, jīvakena sappiṃ pāyitomhi. Tena hi, bhaṇe, jīvakaṃ vejjaṃ vicinathā’’ti. ‘‘Bhaddavatikāya, deva, hatthinikāya nagaramhā nippatito’’ti. Tena kho pana samayena rañño pajjotassa kāko nāma dāso saṭṭhiyojaniko hoti, amanussena paṭicca jāto. Atha kho rājā pajjoto kākaṃ dāsaṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, bhaṇe kāka, jīvakaṃ vejjaṃ nivattehi – rājā taṃ, ācariya, nivattāpetīti. Ete kho, bhaṇe kāka, vejjā nāma bahumāyā. Mā cassa kiñci paṭiggahesī’’ti.


那时，波阇王患有黄疸病。许多著名的大医生来看过，都无法治愈他。他们拿了很多钱就走了。于是波阇王派使者到摩揭陀国频毗娑罗王那里说："我得了这样的病，请陛下吩咐耆婆医生来，他能治好我。"于是摩揭陀国频毗娑罗王吩咐耆婆王子养说："耆婆，去优禅尼城给波阇王治病。"耆婆王子养回答说："遵命，陛下。"他就来到优禅尼城，来到波阇王面前，仔细观察了波阇王的症状后对波阇王说："请给我酥油，陛下，我要熬制酥油。陛下要喝这个。"波阇王说："算了，耆婆，你能不用酥油就治好我的病就治吧。我讨厌酥油，很反感。"这时耆婆王子养心想："这国王的病，不用酥油是无法治好的。我不如熬制一种颜色、气味和味道都像草药的酥油。"于是耆婆王子养用各种药材熬制了一种颜色、气味和味道都像草药的酥油。这时耆婆王子养又想："这国王喝了酥油后消化时会呕吐。这国王脾气暴躁，可能会杀了我。我不如提前请示。"于是耆婆王子养来到波阇王面前，对波阇王说："陛下，我们医生在特定的时候要挖药根、采药材。请陛下吩咐马厩和城门：让耆婆想用什么车就用什么车，想从哪个门出就从哪个门出，想什么时候出去就什么时候出去，想什么时候进来就什么时候进来。"于是波阇王吩咐马厩和城门："让耆婆想用什么车就用什么车，想从哪个门出就从哪个门出，想什么时候出去就什么时候出去，想什么时候进来就什么时候进来。"
那时，波阇王有一头名叫跋陀瓦提的母象，能一天走五十由旬。这时耆婆王子养把酥油端给波阇王说："陛下请喝这药。"耆婆王子养让波阇王喝了酥油后，就去象厩，骑上跋陀瓦提母象离开了城市。
这时波阇王喝的酥油消化后引起呕吐。波阇王对人们说："这个坏蛋耆婆让我喝了酥油。快去找耆婆医生。"人们回答说："陛下，他骑着跋陀瓦提母象离开城市了。"那时，波阇王有一个名叫乌鸦的奴仆，能一天走六十由旬，是由非人所生。于是波阇王吩咐乌鸦奴仆说："乌鸦，去把耆婆医生叫回来，告诉他'国王让你回来'。乌鸦，这些医生很狡猾，不要接受他给的任何东西。"


Atha kho kāko dāso jīvakaṃ komārabhaccaṃ antarāmagge kosambiyaṃ sambhāvesi

Pātarāsaṃ karontaṃ. Atha kho kāko dāso jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘rājā taṃ, ācariya, nivattāpetī’’ti. ‘‘Āgamehi, bhaṇe kāka, yāva bhuñjāma [bhuñjāmi (sī. syā.)]. Handa, bhaṇe kāka, bhuñjassū’’ti. ‘‘Alaṃ, ācariya, raññāmhi āṇatto – ete kho, bhaṇe kāka, vejjā nāma bahumāyā, mā cassa kiñci paṭiggahesī’’ti. Tena kho pana samayena jīvako komārabhacco nakhena bhesajjaṃ olumpetvā āmalakañca khādati pānīyañca pivati. Atha kho jīvako komārabhacco kākaṃ dāsaṃ etadavoca – ‘‘handa, bhaṇe kāka, āmalakañca khāda pānīyañca pivassū’’ti. Atha kho kāko dāso – ayaṃ kho vejjo āmalakañca khādati pānīyañca pivati, na arahati kiñci pāpakaṃ hotunti – upaḍḍhāmalakañca khādi pānīyañca apāyi. Tassa taṃ upaḍḍhāmalakaṃ khāditaṃ tattheva nicchāresi. Atha kho kāko dāso jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘atthi me, ācariya, jīvita’’nti? ‘‘Mā, bhaṇe kāka, bhāyi, tvaṃ ceva arogo bhavissasi rājā ca. Caṇḍo so rājā ghātāpeyyāpi maṃ, tenāhaṃ na nivattāmī’’ti bhaddavatikaṃ hatthinikaṃ kākassa niyyādetvā yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājā māgadho seniyo bimbisāro tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rañño māgadhassa seniyassa bimbisārassa etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Suṭṭhu, bhaṇe jīvaka, akāsi yampi na nivatto, caṇḍo so rājā ghātāpeyyāpi ta’’nti. Atha kho rājā pajjoto arogo samāno jīvakassa komārabhaccassa santike dūtaṃ pāhesi – ‘‘āgacchatu jīvako, varaṃ dassāmī’’ti. ‘‘Alaṃ, ayyo [deva (syā.)], adhikāraṃ me devo saratū’’ti.

Pajjotarājavatthu niṭṭhitaṃ.

208. Siveyyakadussayugakathā

335. Tena kho pana samayena rañño pajjotassa siveyyakaṃ dussayugaṃ uppannaṃ hoti – bahūnaṃ [bahunnaṃ (sī. syā.)] dussānaṃ bahūnaṃ dussayugānaṃ bahūnaṃ dussayugasatānaṃ bahūnaṃ dussayugasahassānaṃ bahūnaṃ dussayugasatasahassānaṃ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Atha kho rājā pajjoto taṃ siveyyakaṃ dussayugaṃ jīvakassa komārabhaccassa pāhesi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘idaṃ kho me siveyyakaṃ dussayugaṃ raññā pajjotena pahitaṃ – bahūnaṃ dussānaṃ bahūnaṃ dussayugānaṃ bahūnaṃ dussayugasatānaṃ bahūnaṃ dussayugasahassānaṃ bahūnaṃ dussayugasatasahassānaṃ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Nayidaṃ añño koci paccārahati aññatra tena bhagavatā arahatā sammāsambuddhena, raññā vā māgadhena seniyena bimbisārenā’’ti.

Siveyyakadussayugakathā niṭṭhitā.

209. Samattiṃsavirecanakathā



于是乌鸦奴仆在中途的拘睒弥城遇到正在吃早餐的耆婆王子养。乌鸦奴仆对耆婆王子养说："老师,国王让你回去。"耆婆说："乌鸦,请等一下,让我吃完饭。来,乌鸦,你也吃点吧。"乌鸦说："不用了,老师,国王吩咐我说:'这些医生很狡猾,不要接受他给的任何东西。'"那时,耆婆王子养用指甲沾了药,一边吃阿摩勒果一边喝水。耆婆王子养对乌鸦奴仆说："来,乌鸦,吃点阿摩勒果,喝点水吧。"乌鸦奴仆心想:"这医生在吃阿摩勒果喝水,应该没什么问题。"就吃了半个阿摩勒果,喝了点水。他刚吃下那半个阿摩勒果就立即呕吐了出来。乌鸦奴仆对耆婆王子养说："老师,我还能活命吗？""乌鸦,不要怕,你会痊愈的,国王也会痊愈的。那国王脾气暴躁,可能会杀了我,所以我不回去。"耆婆把跋陀瓦提母象交给乌鸦,自己向王舍城出发。他逐步来到摩揭陀国频毗娑罗王面前,把这件事告诉了国王。国王说："耆婆,你做得很好,没有回去。那国王脾气暴躁,可能会杀了你。"这时,波阇王痊愈后,派使者到耆婆王子养那里说："请耆婆来,我要赐予他恩惠。"耆婆回答说："不用了,陛下,请记住我的功劳就行。"
波阇王的故事结束。
关于尸毗国产的一对布料的故事
那时,波阇王得到了一对尸毗国产的布料 - 在众多布料、众多对布料、众多百对布料、众多千对布料、众多十万对布料中,这是最好的、最上等的、最精致的、最高级的、最珍贵的。波阇王把这对尸毗国产的布料送给了耆婆王子养。耆婆王子养心想："波阇王送给我这对尸毗国产的布料 - 在众多布料、众多对布料、众多百对布料、众多千对布料、众多十万对布料中,这是最好的、最上等的、最精致的、最高级的、最珍贵的。除了世尊、阿罗汉、正等正觉者,或者摩揭陀国频毗娑罗王,没有其他人配得上这个。"
关于尸毗国产的一对布料的故事结束。
关于三十六种泻药的故事

336. Tena kho pana samayena bhagavato kāyo dosābhisanno hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘dosābhisanno kho, ānanda, tathāgatassa kāyo. Icchati tathāgato virecanaṃ pātu’’nti. Atha kho āyasmā ānando yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘dosābhisanno kho, āvuso jīvaka, tathāgatassa kāyo. Icchati tathāgato virecanaṃ pātu’’nti. ‘‘Tena hi, bhante ānanda, bhagavato kāyaṃ katipāhaṃ sinehethā’’ti. Atha kho āyasmā ānando bhagavato kāyaṃ katipāhaṃ sinehetvā yena jīvako komārabhacco tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā jīvakaṃ komārabhaccaṃ etadavoca – ‘‘siniddho kho, āvuso jīvaka, tathāgatassa kāyo. Yassa dāni kālaṃ maññasī’’ti. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa etadahosi – ‘‘na kho metaṃ patirūpaṃ yohaṃ bhagavato oḷārikaṃ virecanaṃ dadeyya’’nti. Tīṇi uppalahatthāni nānābhesajjehi paribhāvetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekaṃ uppalahatthaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘imaṃ, bhante, bhagavā paṭhamaṃ uppalahatthaṃ upasiṅghatu. Idaṃ bhagavantaṃ dasakkhattuṃ virecessatī’’ti. Dutiyaṃ uppalahatthaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘imaṃ, bhante, bhagavā dutiyaṃ uppalahatthaṃ upasiṅghatu. Idaṃ bhagavantaṃ dasakkhattuṃ virecessatī’’ti. Tatiyaṃ uppalahatthaṃ bhagavato upanāmesi – ‘‘imaṃ, bhante , bhagavā tatiyaṃ uppalahatthaṃ upasiṅghatu. Idaṃ bhagavantaṃ dasakkhattuṃ virecessatī’’ti . Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatīti. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ datvā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho jīvakassa komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi – ‘‘mayā kho bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ dinnaṃ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo . Na bhagavantaṃ samattiṃsakkhattuṃ virecessati, ekūnattiṃsakkhattuṃ bhagavantaṃ virecessati. Api ca, bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecessati. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatī’’ti.

Atha kho bhagavā jīvakassa komārabhaccassa cetasā cetoparivitakkamaññāya āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘idhānanda, jīvakassa komārabhaccassa bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi – ‘mayā kho bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ dinnaṃ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṃ samatiṃsakkhattuṃ virecessati, ekūnatiṃsakkhattuṃ bhagavantaṃ virecessati. Api ca, bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecessati. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatī’ti. Tena hānanda, uṇhodakaṃ paṭiyādehī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā uṇhodakaṃ paṭiyādesi.

Atha kho jīvako komārabhacco yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘viritto, bhante, bhagavā’’ti? ‘‘Virittomhi, jīvakā’’ti. Idha mayhaṃ, bhante, bahi dvārakoṭṭhakā nikkhantassa etadahosi – ‘‘mayā kho bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ dinnaṃ. Dosābhisanno tathāgatassa kāyo. Na bhagavantaṃ samattiṃsakkhattuṃ virecessati, ekūnattiṃsakkhattuṃ bhagavantaṃ virecessati. Api ca, bhagavā viritto nahāyissati. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecessati. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ bhavissatī’’ti. Nahāyatu, bhante, bhagavā, nahāyatu sugatoti. Atha kho bhagavā uṇhodakaṃ nahāyi. Nahātaṃ bhagavantaṃ sakiṃ virecesi. Evaṃ bhagavato samattiṃsāya virecanaṃ ahosi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘yāva, bhante, bhagavato kāyo pakatatto hoti, alaṃ [ahaṃ tāva yūsapiṇṭapātenāti (sī.), alaṃ yūsapiṇṭakenāti (syā.)] yūsapiṇḍapātenā’’ti.

Samattiṃsavirecanakathā niṭṭhitā.

210. Varayācanākathā



那时，世尊的身体积聚了病气。世尊对阿难尊者说："阿难，如来的身体积聚了病气。如来想喝泻药。"于是阿难尊者来到耆婆王子养那里，对耆婆王子养说："朋友耆婆，如来的身体积聚了病气。如来想喝泻药。""那么，阿难尊者，请先给世尊的身体涂油几天。"于是阿难尊者给世尊的身体涂油几天后，来到耆婆王子养那里，对耆婆王子养说："朋友耆婆，如来的身体已经涂油了。你认为现在是时候了吗？"这时耆婆王子养心想："我给世尊一剂强烈的泻药是不合适的。"他用各种药材浸泡了三把莲花，来到世尊面前，把第一把莲花递给世尊说："世尊，请先闻这第一把莲花。这会让世尊泻十次。"他把第二把莲花递给世尊说："世尊，请闻这第二把莲花。这会让世尊泻十次。"他把第三把莲花递给世尊说："世尊，请闻这第三把莲花。这会让世尊泻十次。这样世尊就会泻三十六次。"于是耆婆王子养给世尊三十六次泻药后，向世尊礼拜，右绕后离开。耆婆王子养刚出门就想："我给世尊三十六次泻药。如来的身体积聚了病气。世尊不会泻三十六次，只会泻二十九次。但是，世尊泻完后会洗澡。洗完澡后世尊会再泻一次。这样世尊就会泻三十六次。"
这时世尊知道了耆婆王子养的心中所想，就对阿难尊者说："阿难，耆婆王子养刚出门就想：'我给世尊三十六次泻药。如来的身体积聚了病气。世尊不会泻三十六次，只会泻二十九次。但是，世尊泻完后会洗澡。洗完澡后世尊会再泻一次。这样世尊就会泻三十六次。'阿难，你去准备热水。"阿难尊者回答说："遵命，世尊。"就去准备热水。
这时耆婆王子养来到世尊面前，向世尊礼拜后坐在一旁。坐下后，耆婆王子养对世尊说："世尊已经泻完了吗？""耆婆，我已经泻完了。""世尊，我刚出门就想：'我给世尊三十六次泻药。如来的身体积聚了病气。世尊不会泻三十六次，只会泻二十九次。但是，世尊泻完后会洗澡。洗完澡后世尊会再泻一次。这样世尊就会泻三十六次。'世尊，请洗澡吧，善逝，请洗澡吧。"于是世尊用热水洗澡。洗完澡后世尊又泻了一次。这样世尊就泻了三十六次。然后耆婆王子养对世尊说："世尊，等到世尊的身体恢复正常，就可以吃肉汤饭了。"
关于三十六种泻药的故事结束。
关于请求恩惠的故事

337. Atha kho bhagavato kāyo nacirasseva pakatatto ahosi. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ siveyyakaṃ dussayugaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami , upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ekāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ varaṃ yācāmī’’ti. ‘‘Atikkantavarā kho, jīvaka, tathāgatā’’ti. ‘‘Yañca, bhante, kappati yañca anavajja’’nti. ‘‘Vadehi, jīvakā’’ti. ‘‘Bhagavā, bhante, paṃsukūliko, bhikkhusaṅgho ca. Idaṃ me, bhante, siveyyakaṃ dussayugaṃ raññā pajjotena pahitaṃ – bahūnaṃ dussānaṃ bahūnaṃ dussayugānaṃ bahūnaṃ dussayugasatānaṃ bahūnaṃ dussayugasahassānaṃ bahūnaṃ dussayugasatasahassānaṃ aggañca seṭṭhañca mokkhañca uttamañca pavarañca. Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā siveyyakaṃ dussayugaṃ; bhikkhusaṅghassa ca gahapaticīvaraṃ anujānātū’’ti. Paṭiggahesi bhagavā siveyyakaṃ dussayugaṃ. Atha kho bhagavā jīvakaṃ komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho jīvako komārabhacco bhagavatā dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṃsito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, gahapaticīvaraṃ. Yo icchati, paṃsukūliko hotu. Yo icchati, gahapaticīvaraṃ sādiyatu. Itarītarenapāhaṃ [pahaṃ (sī.), cāhaṃ (syā.)], bhikkhave, santuṭṭhiṃ vaṇṇemī’’ti.

Assosuṃ kho rājagahe manussā – ‘‘bhagavatā kira bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Te ca manussā haṭṭhā ahesuṃ udaggā ‘‘idāni kho mayaṃ dānāni dassāma puññāni karissāma, yato bhagavatā bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Ekāheneva rājagahe bahūni cīvarasahassāni uppajjiṃsu.

Assosuṃ kho jānapadā manussā – ‘‘bhagavatā kira bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Te ca manussā haṭṭhā ahesuṃ udaggā – ‘‘idāni kho mayaṃ dānāni dassāma puññāni karissāma, yato bhagavatā bhikkhūnaṃ gahapaticīvaraṃ anuññāta’’nti. Janapadepi ekāheneva bahūni cīvarasahassāni uppajjiṃsu.

Tena kho pana samayena saṅghassa pāvāro uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pāvāranti.

Koseyyapāvāro uppanno hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, koseyyapāvāranti.

Kojavaṃ uppannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kojavanti.

Varayācanākathā niṭṭhitā.

Paṭhamabhāṇavāro niṭṭhito.

211. Kambalānujānanādikathā

338. Tena kho pana samayena kāsirājā jīvakassa komārabhaccassa aḍḍhakāsikaṃ kambalaṃ pāhesi upaḍḍhakāsinaṃ khamamānaṃ. Atha kho jīvako komārabhacco taṃ aḍḍhakāsikaṃ kambalaṃ ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jīvako komārabhacco bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘ayaṃ me, bhante, aḍḍhakāsiko kambalo kāsiraññā pahito upaḍḍhakāsinaṃ khamamāno. Paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā kambalaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā kambalaṃ. Atha kho bhagavā jīvakaṃ komārabhaccaṃ dhammiyā kathāya sandassesi…pe… padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, kambala’’nti.

339. Tena kho pana samayena saṅghassa uccāvacāni cīvarāni uppannāni honti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kiṃ nu kho bhagavatā cīvaraṃ anuññātaṃ , kiṃ ananuññāta’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cha cīvarāni – khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅganti.

340. Tena kho pana samayena ye te bhikkhū gahapaticīvaraṃ sādiyanti te kukkuccāyantā paṃsukūlaṃ na sādiyanti – ekaṃyeva bhagavatā cīvaraṃ anuññātaṃ, na dveti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gahapaticīvaraṃ sādiyantena paṃsukūlampi sādiyituṃ; tadubhayenapāhaṃ, bhikkhave, santuṭṭhiṃ vaṇṇemīti.

Kambalānujānanādikathā niṭṭhitā.



不久后，世尊的身体恢复了正常。这时耆婆王子养拿着那对尸毗国产的布料来到世尊面前，向世尊礼拜后坐在一旁。坐下后，耆婆王子养对世尊说："世尊，我想请求世尊一个恩惠。""耆婆，如来已经超越了恩惠。""世尊，是允许的和无过失的。""耆婆，请说。""世尊，世尊是穿粪扫衣的，僧团也是。世尊，这对尸毗国产的布料是波阇王送给我的 - 在众多布料、众多对布料、众多百对布料、众多千对布料、众多十万对布料中，这是最好的、最上等的、最精致的、最高级的、最珍贵的。请世尊接受这对尸毗国产的布料；也请允许僧团接受居士供养的衣服。"世尊接受了那对尸毗国产的布料。然后世尊用法语开示、教导、鼓励、鼓舞耆婆王子养。耆婆王子养听了世尊的法语开示、教导、鼓励、鼓舞后，从座位上起身，向世尊礼拜，右绕后离开。这时世尊因此因缘、因此事由，作了法语开示后对比丘们说："比丘们，我允许接受居士供养的衣服。想穿粪扫衣的可以穿粪扫衣。想接受居士供养的衣服的可以接受。比丘们，我赞叹以此二者知足。"
王舍城的人们听说："据说世尊允许比丘们接受居士供养的衣服。"他们很高兴、很欢喜："现在我们可以布施、可以做功德了，因为世尊允许比丘们接受居士供养的衣服。"一天之内，王舍城就出现了许多千件衣服。
乡下的人们也听说："据说世尊允许比丘们接受居士供养的衣服。"他们也很高兴、很欢喜："现在我们可以布施、可以做功德了，因为世尊允许比丘们接受居士供养的衣服。"一天之内，乡下也出现了许多千件衣服。
那时，僧团得到了外套。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许外套。"
僧团得到了丝绸外套。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许丝绸外套。"
僧团得到了毛毯。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许毛毯。"
关于请求恩惠的故事结束。
第一诵分结束。
关于允许毛毯等的故事
那时，迦尸国王送给耆婆王子养一件价值半迦尸的毛毯，价值半迦尸。耆婆王子养拿着那件价值半迦尸的毛毯来到世尊面前，向世尊礼拜后坐在一旁。坐下后，耆婆王子养对世尊说："世尊，这件价值半迦尸的毛毯是迦尸国王送给我的，价值半迦尸。请世尊接受这件毛毯，这将使我长久获得利益和快乐。"世尊接受了那件毛毯。然后世尊用法语开示、教导、鼓励、鼓舞耆婆王子养...右绕后离开。这时世尊因此因缘、因此事由，作了法语开示后对比丘们说："比丘们，我允许毛毯。"
那时，僧团得到了各种各样的衣服。比丘们心想："世尊允许什么衣服，不允许什么衣服呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许六种衣服：亚麻、棉、丝、毛、麻和混纺。"
那时，那些接受居士供养衣服的比丘们因为疑虑而不接受粪扫衣 - 他们认为世尊只允许一种衣服，不允许两种。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许接受居士供养衣服的人也接受粪扫衣；比丘们，我赞叹以此二者知足。"
关于允许毛毯等的故事结束。

212. Paṃsukūlapariyesanakathā

341. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya, ekacce bhikkhū nāgamesuṃ. Ye te bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya te paṃsukūlāni labhiṃsu. Ye te bhikkhū nāgamesuṃ te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe nāgamitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, nāgamentānaṃ nākāmā bhāgaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya, ekacce bhikkhū āgamesuṃ. Ye te bhikkhū susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya te paṃsukūlāni labhiṃsu. Ye te bhikkhū āgamesuṃ te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe na okkamitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āgamentānaṃ akāmā bhāgaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Ekacce bhikkhū paṭhamaṃ susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya, ekacce bhikkhū pacchā okkamiṃsu. Ye te bhikkhū paṭhamaṃ susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya te paṃsukūlāni labhiṃsu. Ye te bhikkhū pacchā okkamiṃsu te na labhiṃsu. Te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso , bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe pacchā okkamitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pacchā okkantānaṃ nākāmā bhāgaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te sadisā susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya. Ekacce bhikkhū paṃsukūlāni labhiṃsu, ekacce bhikkhū na labhiṃsu . Ye te bhikkhū na labhiṃsu, te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe na labhitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sadisānaṃ okkantānaṃ akāmā bhāgaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te katikaṃ katvā susānaṃ okkamiṃsu paṃsukūlāya. Ekacce bhikkhū paṃsukūlāni labhiṃsu, ekacce bhikkhū na labhiṃsu. Ye te bhikkhū na labhiṃsu te evamāhaṃsu – ‘‘amhākampi, āvuso, bhāgaṃ dethā’’ti. Te evamāhaṃsu – ‘‘na mayaṃ, āvuso, tumhākaṃ bhāgaṃ dassāma. Kissa tumhe na labhitthā’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, katikaṃ katvā okkantānaṃ akāmā bhāgaṃ dātunti.

Paṃsukūlapariyesanakathā niṭṭhitā.

213. Cīvarapaṭiggāhakasammutikathā



关于寻找粪扫衣的故事
那时，许多比丘在拘萨罗国行走在旅途中。有些比丘进入墓地寻找粪扫衣，有些比丘没有等待。那些进入墓地的比丘得到了粪扫衣。那些没有等待的比丘说："朋友们，也给我们一份。"他们回答说："朋友们，我们不会给你们一份。你们为什么不等待呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许不给那些不等待的人一份。"
那时，许多比丘在拘萨罗国行走在旅途中。有些比丘进入墓地寻找粪扫衣，有些比丘等待。那些进入墓地的比丘得到了粪扫衣。那些等待的比丘说："朋友们，也给我们一份。"他们回答说："朋友们，我们不会给你们一份。你们为什么不进入呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许给那些等待的人一份，即使不愿意。"
那时，许多比丘在拘萨罗国行走在旅途中。有些比丘先进入墓地寻找粪扫衣，有些比丘后进入。那些先进入墓地的比丘得到了粪扫衣。那些后进入的比丘没有得到。他们说："朋友们，也给我们一份。"他们回答说："朋友们，我们不会给你们一份。你们为什么后进入呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许不给那些后进入的人一份。"
那时，许多比丘在拘萨罗国行走在旅途中。他们同时进入墓地寻找粪扫衣。有些比丘得到了粪扫衣，有些比丘没有得到。那些没有得到的比丘说："朋友们，也给我们一份。"他们回答说："朋友们，我们不会给你们一份。你们为什么没有得到呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许给那些同时进入的人一份，即使不愿意。"
那时，许多比丘在拘萨罗国行走在旅途中。他们约定后进入墓地寻找粪扫衣。有些比丘得到了粪扫衣，有些比丘没有得到。那些没有得到的比丘说："朋友们，也给我们一份。"他们回答说："朋友们，我们不会给你们一份。你们为什么没有得到呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许给那些约定后进入的人一份，即使不愿意。"
关于寻找粪扫衣的故事结束。
关于指定接受衣物的人的故事

342. Tena kho pana samayena manussā cīvaraṃ ādāya ārāmaṃ āgacchanti. Te paṭiggāhakaṃ alabhamānā paṭiharanti. Cīvaraṃ parittaṃ uppajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, gahitāgahitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarapaṭiggāhakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarapaṭiggāhakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarapaṭiggāhako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Tena kho pana samayena cīvarapaṭiggāhakā bhikkhū cīvaraṃ paṭiggahetvā tattheva ujjhitvā pakkamanti. Cīvaraṃ nassati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave , pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, nihitānihitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammanneyya. Esā ñatti. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvaranidahakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvaranidahakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvaranidahako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Cīvarapaṭiggāhakasammutikathā niṭṭhitā.

214. Bhaṇḍāgārasammutiādikathā



那时，人们带着衣物来到寺院。因为找不到接受的人，他们就带回去了。得到的衣物很少。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许指定一位具备五种品质的比丘作为接受衣物的人：不会因喜好而偏袒，不会因嗔恨而偏袒，不会因愚痴而偏袒，不会因恐惧而偏袒，知道什么已经接受什么没有接受。比丘们，应该这样指定。首先应该请求那位比丘；请求后，由一位有能力的智慧比丘向僧团宣布：
'尊者们，请僧团听我说。如果僧团认为时机适当，僧团可以指定某某比丘作为接受衣物的人。这是动议。
尊者们，请僧团听我说。僧团正在指定某某比丘作为接受衣物的人。如果尊者们同意指定某某比丘作为接受衣物的人，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经指定某某比丘作为接受衣物的人。僧团同意，所以保持沉默。我如此认定此事。'"
那时，被指定接受衣物的比丘接受衣物后就丢在那里离开了。衣物丢失了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许指定一位具备五种品质的比丘作为保管衣物的人：不会因喜好而偏袒，不会因嗔恨而偏袒，不会因愚痴而偏袒，不会因恐惧而偏袒，知道什么已经保管什么没有保管。比丘们，应该这样指定。首先应该请求那位比丘；请求后，由一位有能力的智慧比丘向僧团宣布：
'尊者们，请僧团听我说。如果僧团认为时机适当，僧团可以指定某某比丘作为保管衣物的人。这是动议。
尊者们，请僧团听我说。僧团正在指定某某比丘作为保管衣物的人。如果尊者们同意指定某某比丘作为保管衣物的人，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经指定某某比丘作为保管衣物的人。僧团同意，所以保持沉默。我如此认定此事。'"
关于指定接受衣物的人的故事结束。
关于指定仓库管理员等的故事

343. Tena kho pana samayena cīvaranidahako bhikkhu maṇḍapepi rukkhamūlepi nibbakosepi cīvaraṃ nidahati, undūrehipi upacikāhipi khajjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, bhaṇḍāgāraṃ sammannituṃ, yaṃ saṅgho ākaṅkhati vihāraṃ vā aḍḍhayogaṃ vā pāsādaṃ vā hammiyaṃ vā guhaṃ vā. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammanneyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ vihāraṃ bhaṇḍāgāraṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa vihārassa bhaṇḍāgārassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo vihāro bhaṇḍāgāraṃ. Khamati saṅghassa , tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṃ aguttaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, guttāguttañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ bhaṇḍāgārikaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno bhaṇḍāgārikassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu bhaṇḍāgāriko. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhaṇḍāgārikaṃ vuṭṭhāpenti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, bhaṇḍāgāriko vuṭṭhāpetabbo. Yo vuṭṭhāpeyya, āpatti dukkaṭassāti.

Tena kho pana samayena saṅghassa bhaṇḍāgāre cīvaraṃ ussannaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave , sammukhībhūtena saṅghena bhājetunti.

Tena kho pana samayena saṅgho cīvaraṃ bhājento kolāhalaṃ akāsi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgataṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannituṃ – yo na chandāgatiṃ gaccheyya, na dosāgatiṃ gaccheyya, na mohāgatiṃ gaccheyya, na bhayāgatiṃ gaccheyya, bhājitābhājitañca jāneyya. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṃ bhikkhu yācitabbo; yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammanneyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Saṅgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarabhājakaṃ sammannati. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno cīvarabhājakassa sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Sammato saṅghena itthannāmo bhikkhu cīvarabhājako. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Atha kho cīvarabhājakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho cīvaraṃ bhājetabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, paṭhamaṃ uccinitvā tulayitvā vaṇṇāvaṇṇaṃ katvā bhikkhū gaṇetvā vaggaṃ bandhitvā cīvarapaṭivīsaṃ ṭhapetunti.

Atha kho cīvarabhājakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho sāmaṇerānaṃ cīvarapaṭivīso dātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, sāmaṇerānaṃ upaḍḍhapaṭivīsaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu sakena bhāgena uttaritukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uttarantassa sakaṃ bhāgaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu atirekabhāgena uttaritukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anukkhepe dinne atirekabhāgaṃ dātunti.


那时，保管衣物的比丘把衣物放在凉亭里、树下或露天处，被老鼠和白蚁咬坏了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许指定一个仓库，可以是僧团想要的精舍、半圆顶建筑、多层楼房、平顶房或洞穴。比丘们，应该这样指定。由一位有能力的智慧比丘向僧团宣布：
'尊者们，请僧团听我说。如果僧团认为时机适当，僧团可以指定某某精舍作为仓库。这是动议。
尊者们，请僧团听我说。僧团正在指定某某精舍作为仓库。如果尊者们同意指定某某精舍作为仓库，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经指定某某精舍作为仓库。僧团同意，所以保持沉默。我如此认定此事。'"
那时，僧团仓库里的衣物没有得到保护。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许指定一位具备五种品质的比丘作为仓库管理员：不会因喜好而偏袒，不会因嗔恨而偏袒，不会因愚痴而偏袒，不会因恐惧而偏袒，知道什么已经保护什么没有保护。比丘们，应该这样指定。首先应该请求那位比丘；请求后，由一位有能力的智慧比丘向僧团宣布：
'尊者们，请僧团听我说。如果僧团认为时机适当，僧团可以指定某某比丘作为仓库管理员。这是动议。
尊者们，请僧团听我说。僧团正在指定某某比丘作为仓库管理员。如果尊者们同意指定某某比丘作为仓库管理员，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经指定某某比丘作为仓库管理员。僧团同意，所以保持沉默。我如此认定此事。'"
那时，六群比丘赶走仓库管理员。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，不应该赶走仓库管理员。谁赶走，犯突吉罗罪。"
那时，僧团仓库里的衣物堆积很多。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许在场的僧团分配。"
那时，僧团分配衣物时发生喧闹。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许指定一位具备五种品质的比丘作为衣物分配员：不会因喜好而偏袒，不会因嗔恨而偏袒，不会因愚痴而偏袒，不会因恐惧而偏袒，知道什么已经分配什么没有分配。比丘们，应该这样指定。首先应该请求那位比丘；请求后，由一位有能力的智慧比丘向僧团宣布：
'尊者们，请僧团听我说。如果僧团认为时机适当，僧团可以指定某某比丘作为衣物分配员。这是动议。
尊者们，请僧团听我说。僧团正在指定某某比丘作为衣物分配员。如果尊者们同意指定某某比丘作为衣物分配员，请保持沉默；如果不同意，请说出来。
僧团已经指定某某比丘作为衣物分配员。僧团同意，所以保持沉默。我如此认定此事。'"
这时，衣物分配员比丘们心想："应该如何分配衣物呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许先挑选，然后称重，按颜色分类，数清比丘人数，分成组，然后确定每份衣物。"
这时，衣物分配员比丘们心想："应该如何给沙弥衣物份额呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许给沙弥半份。"
那时，一位比丘想用自己的份额换取更好的。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许给想换取更好的人他自己的份额。"
那时，一位比丘想用多余的份额换取更好的。他们把这件事告诉世尊。"


Atha kho cīvarabhājakānaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho cīvarapaṭivīso dātabbo, āgatapaṭipāṭiyā [āgatāgatapaṭipāṭiyā (ka.)] nu kho udāhu yathāvuḍḍha’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vikalake tosetvā kusapātaṃ kātunti.

Bhaṇḍāgārasammutiādikathā niṭṭhitā.

215. Cīvararajanakathā

344. Tena kho pana samayena bhikkhū chakaṇenapi paṇḍumattikāyapi cīvaraṃ rajanti. Cīvaraṃ dubbaṇṇaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi , bhikkhave, cha rajanāni – mūlarajanaṃ, khandharajanaṃ, tacarajanaṃ, pattarajanaṃ, puppharajanaṃ, phalarajananti.

Tena kho pana samayena bhikkhū sītudakāya [sītundikāya (sī.), sītūdakāya (syā.)] cīvaraṃ rajanti. Cīvaraṃ duggandhaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanaṃ pacituṃ cullaṃ rajanakumbhinti. Rajanaṃ uttariyati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, uttarāḷumpaṃ [uttarāḷupaṃ (yojanā), uttarāḷupaṃ (syā.)] bandhitunti.

Tena kho pana samayena bhikkhū na jānanti rajanaṃ pakkaṃ vā apakkaṃ vā. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udake vā nakhapiṭṭhikāya vā thevakaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena bhikkhū rajanaṃ oropentā kumbhiṃ āviñchanti [āviñjanti (sī.), āvaṭṭanti (syā.)]. Kumbhī bhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanuḷuṅkaṃ [rajanāḷuṅkaṃ (yojanā)] daṇḍakathālakanti.

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ rajanabhājanaṃ na saṃvijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanakolambaṃ rajanaghaṭanti.

Tena kho pana samayena bhikkhū pātiyāpi pattepi cīvaraṃ omaddanti. Cīvaraṃ paribhijjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, rajanadoṇikanti.

Tena kho pana samayena bhikkhū chamāya cīvaraṃ pattharanti. Cīvaraṃ paṃsukitaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, tiṇasanthārakanti.

Tiṇasanthārako upacikāhi khajjati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, cīvaravaṃsaṃ cīvararajjunti.

Majjhena laggenti. Rajanaṃ ubhato galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇe bandhitunti.

Kaṇṇo jīrati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, kaṇṇasuttakanti.

Rajanaṃ ekato galati. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, samparivattakaṃ samparivattakaṃ rajetuṃ, na ca acchinne theve pakkamitunti.

Tena kho pana samayena cīvaraṃ patthinnaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, udake osāretunti.

Tena kho pana samayena cīvaraṃ pharusaṃ hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi , bhikkhave, pāṇinā ākoṭetunti .

Tena kho pana samayena bhikkhū acchinnakāni cīvarāni dhārenti dantakāsāvāni. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – seyyathāpi nāma [seyyathāpi (?)] gihī kāmabhoginoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, acchinnakāni cīvarāni dhāretabbāni. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

Cīvararajanakathā niṭṭhitā.

216. Chinnakacīvarānujānanā



这时，衣物分配员比丘们心想："应该如何分配衣物份额呢，是按到达的顺序还是按资历？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许在平等的基础上抽签决定。"
关于指定仓库管理员等的故事结束。
关于染衣的故事
那时，比丘们用牛粪和黄土染衣。衣服颜色不好看。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许六种染料：根染料、树干染料、树皮染料、叶子染料、花染料、果实染料。"
那时，比丘们用冷水染衣。衣服有臭味。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许煮染料，用小染缸。"染料溢出来了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许绑一个溢出物收集器。"
那时，比丘们不知道染料是否煮好了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许在水里或指甲上滴一滴试试。"
那时，比丘们倒出染料时翻倒了染缸。染缸破了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许用染料勺和带柄的碗。"
那时，比丘们没有染料容器。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许用染料桶和染料罐。"
那时，比丘们在碗里或钵里揉搓衣服。衣服破了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许用染料槽。"
那时，比丘们把衣服铺在地上。衣服沾上灰尘。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许用草垫。"
草垫被白蚁咬坏了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许用衣杆和衣绳。"
他们从中间挂起来。染料从两边滴下来。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许绑在边角上。"
边角磨损了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许用边角线。"
染料从一边滴下来。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许翻来覆去地染，但不要在染料还在滴的时候就离开。"
那时，衣服变硬了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许在水里浸泡。"
那时，衣服变粗糙了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许用手拍打。"
那时，比丘们穿着未剪边的衣服，像牙齿一样的黄色。人们抱怨、批评、传播流言说："就像在家人享受欲乐一样。"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，不应该穿未剪边的衣服。谁穿，犯突吉罗罪。"
关于染衣的故事结束。
允许剪边衣服

345. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena dakkhiṇāgiri tena cārikaṃ pakkāmi. Addasā kho bhagavā magadhakhettaṃ acchibaddhaṃ [accibaddhaṃ (sī. syā.), acchibandhaṃ (ka.)] pāḷibaddhaṃ mariyādabaddhaṃ siṅghāṭakabaddhaṃ, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘passasi no tvaṃ, ānanda, magadhakhettaṃ acchibaddhaṃ pāḷibaddhaṃ mariyādabaddhaṃ siṅghāṭakabaddha’’nti? ‘‘Evaṃ, bhante’’ti. ‘‘Ussahasi tvaṃ, ānanda, bhikkhūnaṃ evarūpāni cīvarāni saṃvidahitu’’nti? ‘‘Ussahāmi, bhagavā’’ti. Atha kho bhagavā dakkhiṇāgirismiṃ yathābhirantaṃ viharitvā punadeva rājagahaṃ paccāgañchi. Atha kho āyasmā ānando sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ cīvarāni saṃvidahitvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘passatu me [passatha tumhe (ka.)], bhante, bhagavā cīvarāni saṃvidahitānī’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘paṇḍito, bhikkhave, ānando; mahāpañño, bhikkhave, ānando; yatra hi nāma mayā saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthaṃ ājānissati, kusimpi nāma karissati, aḍḍhakusimpi nāma karissati, maṇḍalampi nāma karissati , aḍḍhamaṇḍalampi nāma karissati, vivaṭṭampi nāma karissati, anuvivaṭṭampi nāma karissati, gīveyyakampi nāma karissati, jaṅgheyyakampi nāma karissati, bāhantampi nāma karissati, chinnakaṃ bhavissati, satthalūkhaṃ samaṇasāruppaṃ paccatthikānañca anabhicchitaṃ. Anujānāmi, bhikkhave, chinnakaṃ saṅghāṭiṃ chinnakaṃ uttarāsaṅgaṃ chinnakaṃ antaravāsaka’’nti.

Chinnakacīvarānujānanā niṭṭhitā.

217. Ticīvarānujānanā



这时，世尊在王舍城住了适当的时间后，向南山方向游行。世尊看到摩揭陀的田地被分成方格、行列、界限和十字路口，看到后对阿难尊者说："阿难，你看到摩揭陀的田地被分成方格、行列、界限和十字路口了吗？""是的，世尊。""阿难，你能为比丘们安排这样的衣服吗？""我能，世尊。"然后世尊在南山住了适当的时间后，又回到王舍城。这时阿难尊者为许多比丘安排了衣服后，来到世尊那里，对世尊说："世尊，请看我安排的衣服。"这时世尊因此因缘、因此事由，作了法语开示后对比丘们说："比丘们，阿难是聪明的；比丘们，阿难是大智慧的；因为他能理解我简略说的意思的详细含义，他会做边缘，会做半边缘，会做圆形，会做半圆形，会做折叠，会做重叠，会做颈部，会做小腿部，会做臂部，它会是剪裁的，粗糙的针脚，适合沙门，不被敌人喜欢。比丘们，我允许剪裁的大衣、剪裁的上衣、剪裁的下衣。"
允许剪边衣服结束。
允许三衣

346. Atha kho bhagavā rājagahe yathābhirantaṃ viharitvā yena vesālī tena cārikaṃ pakkāmi. Addasa kho bhagavā antarā ca rājagahaṃ antarā ca vesāliṃ addhānamaggappaṭipanno sambahule bhikkhū cīvarehi ubbhaṇḍite [ubbhaṇḍīkate (syā.)] sīsepi cīvarabhisiṃ karitvā khandhepi cīvarabhisiṃ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṃ karitvā āgacchante, disvāna bhagavato etadahosi – ‘‘atilahuṃ kho ime moghapurisā cīvare bāhullāya āvattā . Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyya’’nti. Atha kho bhagavā anupubbena cārikaṃ caramāno yena vesālī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati gotamake cetiye. Tena kho pana samayena bhagavā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṃ ajjhokāse ekacīvaro nisīdi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante paṭhame yāme sītaṃ bhagavantaṃ ahosi. Dutiyaṃ bhagavā cīvaraṃ pārupi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante majjhime yāme sītaṃ bhagavantaṃ ahosi. Tatiyaṃ bhagavā cīvaraṃ pārupi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṃ bhagavantaṃ ahosi. Catutthaṃ bhagavā cīvaraṃ pārupi. Na bhagavantaṃ sītaṃ ahosi. Atha kho bhagavato etadahosi – ‘‘yepi kho te kulaputtā imasmiṃ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā tepi sakkonti ticīvarena yāpetuṃ. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyyaṃ, ticīvaraṃ anujāneyya’’nti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, antarā ca rājagahaṃ antarā ca vesāliṃ addhānamaggappaṭipanno addasaṃ sambahule bhikkhū cīvarehi ubbhaṇḍite sīsepi cīvarabhisiṃ karitvā khandhepi cīvarabhisiṃ karitvā kaṭiyāpi cīvarabhisiṃ karitvā āgacchante, disvāna me etadahosi – ‘atilahuṃ kho ime moghapurisā cīvare bāhullāya āvattā. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyya’nti. Idhāhaṃ, bhikkhave, sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhakāsu himapātasamaye rattiṃ ajjhokāse ekacīvaro nisīdiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante paṭhame yāme sītaṃ maṃ ahosi. Dutiyāhaṃ cīvaraṃ pārupiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante majjhime yāme sītaṃ maṃ ahosi. Tatiyāhaṃ cīvaraṃ pārupiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Nikkhante pacchime yāme uddhaste aruṇe nandimukhiyā rattiyā sītaṃ maṃ ahosi. Catutthāhaṃ cīvaraṃ pārupiṃ. Na maṃ sītaṃ ahosi. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi – ‘‘yepi kho te kulaputtā imasmiṃ dhammavinaye sītālukā sītabhīrukā tepi sakkonti ticīvarena yāpetuṃ. Yaṃnūnāhaṃ bhikkhūnaṃ cīvare sīmaṃ bandheyyaṃ, mariyādaṃ ṭhapeyyaṃ , ticīvaraṃ anujāneyya’nti. Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ – diguṇaṃ saṅghāṭiṃ, ekacciyaṃ uttarāsaṅgaṃ, ekacciyaṃ antaravāsaka’’nti.

Ticīvarānujānanā niṭṭhitā.

218. Atirekacīvarakathā



这时，世尊在王舍城住了适当的时间后，向毗舍离方向出发。世尊在王舍城和毗舍离之间的旅途中看到许多比丘背着大量衣服，头上、肩上、腰上都背着衣服包裹而来。看到后，世尊心想："这些愚人太快就转向衣服的奢侈了。我应该为比丘们设定衣服的界限，制定规矩。"然后世尊逐步行进，到达了毗舍离。在那里，世尊住在毗舍离的乔答摩庙。
那时，在寒冷的冬夜，八日祭期间，下雪的时候，世尊夜晚在露天只穿一件衣服坐着。世尊不觉得冷。第一夜过去时，世尊觉得冷。世尊穿上第二件衣服。世尊不觉得冷。中夜过去时，世尊觉得冷。世尊穿上第三件衣服。世尊不觉得冷。后夜过去，黎明到来，欢喜的夜晚时，世尊觉得冷。世尊穿上第四件衣服。世尊不觉得冷。这时世尊心想："即使那些在这法律中怕冷畏寒的良家子弟也能用三件衣服度过。我应该为比丘们设定衣服的界限，制定规矩，允许三衣。"
这时世尊因此因缘、因此事由，作了法语开示后对比丘们说："比丘们，我在王舍城和毗舍离之间的旅途中看到许多比丘背着大量衣服，头上、肩上、腰上都背着衣服包裹而来。看到后，我心想：'这些愚人太快就转向衣服的奢侈了。我应该为比丘们设定衣服的界限，制定规矩。'比丘们，我在寒冷的冬夜，八日祭期间，下雪的时候，夜晚在露天只穿一件衣服坐着。我不觉得冷。第一夜过去时，我觉得冷。我穿上第二件衣服。我不觉得冷。中夜过去时，我觉得冷。我穿上第三件衣服。我不觉得冷。后夜过去，黎明到来，欢喜的夜晚时，我觉得冷。我穿上第四件衣服。我不觉得冷。比丘们，我心想：'即使那些在这法律中怕冷畏寒的良家子弟也能用三件衣服度过。我应该为比丘们设定衣服的界限，制定规矩，允许三衣。'比丘们，我允许三衣：双层大衣、单层上衣、单层下衣。"
允许三衣结束。
关于多余衣服的故事

347.[pārā. 461] Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū bhagavatā ticīvaraṃ anuññātanti aññeneva ticīvarena gāmaṃ pavisanti, aññena ticīvarena ārāme acchanti, aññena ticīvarena nahānaṃ otaranti. Ye te bhikkhū appicchā te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū atirekacīvaraṃ dhāressantī’’ti. Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, yathādhammo kāretabbo’’ti.

[pārā. 461] Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa atirekacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Āyasmā ca ānando taṃ cīvaraṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo hoti. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Atha kho āyasmato ānandassa etadahosi – ‘‘bhagavatā sikkhāpadaṃ paññattaṃ ‘na atirekacīvaraṃ dhāretabba’nti. Idañca me atirekacīvaraṃ uppannaṃ . Ahañcimaṃ cīvaraṃ āyasmato sāriputtassa dātukāmo. Āyasmā ca sāriputto sākete viharati. Kathaṃ nu kho mayā paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Kīvaciraṃ panānanda, sāriputto āgacchissatī’’ti? ‘‘Navamaṃ vā, bhagavā, divasaṃ, dasamaṃ vā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretu’’nti.

Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ atirekacīvaraṃ uppannaṃ hoti. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho amhehi atirekacīvare paṭipajjitabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, atirekacīvaraṃ vikappetunti.

348. Atha kho bhagavā vesāliyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena bārāṇasī tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno antaravāsako chiddo hoti. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā ticīvaraṃ anuññātaṃ – diguṇā saṅghāṭi, ekacciyo uttarāsaṅgo , ekacciyo antaravāsako. Ayañca me antaravāsako chiddo. Yaṃnūnāhaṃ aggaḷaṃ acchupeyyaṃ, samantato dupaṭṭaṃ bhavissati, majjhe ekacciya’’nti. Atha kho so bhikkhu aggaḷaṃ acchupesi. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto taṃ bhikkhuṃ aggaḷaṃ acchupentaṃ [acchupantaṃ (ka.)], disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kiṃ tvaṃ, bhikkhu, karosī’’ti? ‘‘Aggaḷaṃ, bhagavā, acchupemī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, bhikkhu; sādhu kho tvaṃ, bhikkhu, aggaḷaṃ acchupesī’’ti . Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ahatānaṃ dussānaṃ ahatakappānaṃ diguṇaṃ saṅghāṭiṃ, ekacciyaṃ uttarāsaṅgaṃ, ekacciyaṃ antaravāsakaṃ; utuddhaṭānaṃ dussānaṃ catugguṇaṃ saṅghāṭiṃ, diguṇaṃ uttarāsaṅgaṃ, diguṇaṃ antaravāsakaṃ; paṃsukūle yāvadatthaṃ; pāpaṇike ussāho karaṇīyo. Anujānāmi, bhikkhave, aggaḷaṃ tunnaṃ ovaṭṭikaṃ kaṇḍusakaṃ daḷhīkamma’’nti.

Atirekacīvarakathā niṭṭhitā.

219. Visākhāvatthu



那时，六群比丘听说世尊允许三衣后，就用一套三衣进入村庄，用另一套三衣在寺院里待着，用第三套三衣去洗澡。那些少欲的比丘抱怨、批评、传播流言说："为什么六群比丘要穿多余的衣服呢？"那些比丘把这件事告诉世尊。这时世尊因此因缘、因此事由，作了法语开示后对比丘们说："比丘们，不应该穿多余的衣服。谁穿，应该按法处置。"
那时，阿难尊者有多余的衣服。阿难尊者想把那件衣服送给舍利弗尊者。舍利弗尊者住在娑鸡多城。这时阿难尊者心想："世尊制定学处说'不应穿多余的衣服'。而我现在有多余的衣服。我想把这件衣服送给舍利弗尊者。舍利弗尊者住在娑鸡多城。我应该怎么办呢？"他把这件事告诉世尊。"阿难，舍利弗还要多久才会来？""世尊，第九天或第十天。"这时世尊因此因缘、因此事由，作了法语开示后对比丘们说："比丘们，我允许最多十天保留多余的衣服。"
那时，比丘们有多余的衣服。这时比丘们心想："我们应该如何处理多余的衣服呢？"他们把这件事告诉世尊。"比丘们，我允许分享多余的衣服。"
这时，世尊在毗舍离住了适当的时间后，向波罗奈斯出发。逐步行进，到达了波罗奈斯。在那里，世尊住在波罗奈斯的仙人堕处鹿野苑。那时，一位比丘的下衣破了洞。这时那位比丘心想："世尊允许三衣 - 双层大衣、单层上衣、单层下衣。而我的下衣破了洞。我应该缝上补丁，周围会是双层的，中间是单层的。"这时那位比丘缝上了补丁。世尊在巡视住处时看到那位比丘在缝补丁，看到后走向那位比丘，到了之后对那位比丘说："比丘，你在做什么？""世尊，我在缝补丁。""很好，很好，比丘；比丘，你缝补丁做得很好。"这时世尊因此因缘、因此事由，作了法语开示后对比丘们说："比丘们，我允许对新布和类似新布的布做双层大衣、单层上衣、单层下衣；对穿过季节的布做四层大衣、双层上衣、双层下衣；对粪扫衣随意；对店铺布要努力。比丘们，我允许补丁、缝合、折边、加固、加固缝。"
关于多余衣服的故事结束。
毗舍佉的故事

349. Atha kho bhagavā bārāṇasiyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. Anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho visākhā migāramātā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho visākhā migāramātā, bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā, bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘adhivāsetu me, bhante, bhagavā svātanāya bhattaṃ saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’ti. Adhivāsesi bhagavā tuṇhībhāvena. Atha kho visākhā migāramātā bhagavato adhivāsanaṃ viditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.

Tena kho pana samayena tassā rattiyā accayena cātuddīpiko mahāmegho pāvassi. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘yathā, bhikkhave, jetavane vassati evaṃ catūsu dīpesu vassati. Ovassāpetha, bhikkhave, kāyaṃ. Ayaṃ pacchimako cātuddīpiko mahāmegho’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissuṇitvā nikkhittacīvarā kāyaṃ ovassāpenti. Atha kho visākhā migāramātā paṇītaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ paṭiyādāpetvā dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. ‘‘Evaṃ, ayye’’ti kho sā dāsī visākhāya migāramātuyā paṭissuṇitvā ārāmaṃ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṃ ovassāpente, disvāna ‘natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’ti yena visākhā migāramātā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā visākhaṃ migāramātaraṃ etadavoca – ‘‘natthayye, ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti. Atha kho visākhāya migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho ayyā nikkhittacīvarā kāyaṃ ovassāpenti. Sāyaṃ bālā maññittha – natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti, puna dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti. Atha kho te bhikkhū gattāni sītiṃ karitvā [sītīkaritvā (syā.)] kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṃ pavisiṃsu. Atha kho sā dāsī ārāmaṃ gantvā bhikkhū apassantī ‘natthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo’ti yena visākhā migāramātā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā visākhaṃ migāramātaraṃ etadavoca – ‘‘natthayye, ārāme bhikkhū, suñño ārāmo’’ti. Atha kho visākhāya migāramātuyā paṇḍitāya viyattāya medhāviniyā etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho ayyā gattāni sītiṃ karitvā kallakāyā cīvarāni gahetvā yathāvihāraṃ paviṭṭhā. Sāyaṃ bālā maññittha – natthi ārāme bhikkhū, suñño ārāmo’’ti, puna dāsiṃ āṇāpesi – ‘‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’nti.



这时，世尊在波罗奈斯住了适当的时间后，向舍卫城出发。逐步行进，到达了舍卫城。在那里，世尊住在舍卫城的祇树给孤独园。这时，弥迦罗之母毗舍佉来到世尊那里，到了之后向世尊礼拜，然后坐在一旁。世尊对坐在一旁的弥迦罗之母毗舍佉作了法语开示，教导、鼓励、激励、使之欢喜。这时弥迦罗之母毗舍佉在世尊的法语开示教导、鼓励、激励、使之欢喜后，对世尊说："世尊，请接受我明天的供养，连同比丘僧团。"世尊以沉默表示接受。这时弥迦罗之母毗舍佉知道世尊接受后，从座位上起身，向世尊礼拜，右绕后离开。
那时，在那夜过后，四大洲性的大雨云降雨。这时世尊对比丘们说："比丘们，正如在祇园下雨一样，在四大洲也在下雨。比丘们，让身体淋雨吧。这是最后一次四大洲性的大雨云。""是的，世尊。"那些比丘回答世尊后，脱下衣服让身体淋雨。这时弥迦罗之母毗舍佉准备了精美的硬食软食后，吩咐女仆说："去吧，女儿。去寺院通知时间 - 尊者们，时间到了，饭已准备好了。""是的，夫人。"那个女仆回答弥迦罗之母毗舍佉后，去了寺院，看到比丘们脱下衣服让身体淋雨，看到后心想"寺院里没有比丘，是阿耆维迦外道在让身体淋雨"，就回到弥迦罗之母毗舍佉那里，到了之后对弥迦罗之母毗舍佉说："夫人，寺院里没有比丘，是阿耆维迦外道在让身体淋雨。"这时聪明、有智慧、有才智的弥迦罗之母毗舍佉心想："无疑尊者们脱下衣服让身体淋雨。这个愚蠢的人以为'寺院里没有比丘，是阿耆维迦外道在让身体淋雨'。"她再次吩咐女仆说："去吧，女儿。去寺院通知时间 - 尊者们，时间到了，饭已准备好了。"这时那些比丘让身体凉爽、恢复精力后，拿起衣服各自回到住处。这时那个女仆去寺院后看不到比丘，心想"寺院里没有比丘，寺院是空的"，就回到弥迦罗之母毗舍佉那里，到了之后对弥迦罗之母毗舍佉说："夫人，寺院里没有比丘，寺院是空的。"这时聪明、有智慧、有才智的弥迦罗之母毗舍佉心想："无疑尊者们让身体凉爽、恢复精力后，拿起衣服各自回到住处了。这个愚蠢的人以为'寺院里没有比丘，寺院是空的'。"她再次吩咐女仆说："去吧，女儿。去寺院通知时间 - 尊者们，时间到了，饭已准备好了。"

350. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘sandahatha [sannahatha (sī. syā.)], bhikkhave, pattacīvaraṃ; kālo bhattassā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya – seyyathāpi nāma balavā puriso sammiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evameva – jetavane antarahito visākhāya migāramātuyā koṭṭhake pāturahosi. Nisīdi bhagavā paññatte āsane saddhiṃ bhikkhusaṅghena. Atha kho visākhā migāramātā – ‘‘acchariyaṃ vata bho! Abbhutaṃ vata bho! Tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāma jaṇṇukamattesupi oghesu pavattamānesu, kaṭimattesupi oghesu pavattamānesu, na hi nāma ekabhikkhussapi [pavattamānesu na ekabhikkhussapi (?)] pādā vā cīvarāni vā allāni bhavissantī’’ti – haṭṭhā udaggā buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappetvā sampavāretvā bhagavantaṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘aṭṭhāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ varāni yācāmī’’ti. ‘‘Atikkantavarā kho, visākhe, tathāgatā’’ti. ‘‘Yāni ca, bhante, kappiyāni yāni ca anavajjānī’’ti. ‘‘Vadehi, visākhe’’ti. ‘‘Icchāmahaṃ, bhante, saṅghassa yāvajīvaṃ vassikasāṭikaṃ dātuṃ, āgantukabhattaṃ dātuṃ, gamikabhattaṃ dātuṃ, gilānabhattaṃ dātuṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ dātuṃ, gilānabhesajjaṃ dātuṃ, dhuvayāguṃ dātuṃ, bhikkhunisaṅghassa udakasāṭikaṃ dātu’’nti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, visākhe, atthavasaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācasī’’ti?

‘‘Idhāhaṃ, bhante, dāsiṃ āṇāpesiṃ – ‘gaccha, je. Ārāmaṃ gantvā kālaṃ ārocehi – kālo, bhante, niṭṭhitaṃ bhatta’’’nti. Atha kho sā, bhante, dāsī ārāmaṃ gantvā addasa bhikkhū nikkhittacīvare kāyaṃ ovassāpente, disvāna ‘‘natthi ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ etadavoca – ‘‘natthayye, ārāme bhikkhū, ājīvakā kāyaṃ ovassāpentī’’ti. Asuci, bhante, naggiyaṃ jegucchaṃ paṭikūlaṃ. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ vassikasāṭikaṃ dātuṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhante, āgantuko bhikkhu na vīthikusalo na gocarakusalo kilanto piṇḍāya carati. So me āgantukabhattaṃ bhuñjitvā vīthikusalo gocarakusalo akilanto piṇḍāya carissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ āgantukabhattaṃ dātuṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhante, gamiko bhikkhu attano bhattaṃ pariyesamāno satthā vā vihāyissati, yattha vā vāsaṃ gantukāmo bhavissati tattha vikāle upagacchissati, kilanto addhānaṃ gamissati. So me gamikabhattaṃ bhuñjitvā satthā na vihāyissati, yattha vāsaṃ gantukāmo bhavissati tattha kāle upagacchissati, akilanto addhānaṃ gamissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gamikabhattaṃ dātuṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhante, gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhojanāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā vā bhavissati. Tassa me gilānabhattaṃ bhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā na bhavissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gilānabhattaṃ dātuṃ . ‘‘Puna caparaṃ, bhante, gilānupaṭṭhāko bhikkhu attano bhattaṃ pariyesamāno gilānassa ussūre bhattaṃ nīharissati, bhattacchedaṃ karissati. So me gilānupaṭṭhākabhattaṃ bhuñjitvā gilānassa kālena bhattaṃ nīharissati, bhattacchedaṃ na karissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gilānupaṭṭhākabhattaṃ dātuṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhante, gilānassa bhikkhuno sappāyāni bhesajjāni alabhantassa ābādho vā abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā vā bhavissati. Tassa me gilānabhesajjaṃ paribhuttassa ābādho na abhivaḍḍhissati, kālaṃkiriyā na bhavissati. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ gilānabhesajjaṃ dātuṃ.


这时世尊对比丘们说："比丘们，准备好钵和衣服；饭食时间到了。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊。这时世尊在上午穿好衣服,拿着钵和衣 - 就像一个强壮的人伸展弯曲的手臂或弯曲伸展的手臂一样 - 从祇园消失,出现在弥迦罗之母毗舍佉的门廊。世尊和比丘僧团坐在准备好的座位上。这时弥迦罗之母毗舍佉心想："太不可思议了!太奇妙了!如来的神通力和威力如此之大,即使在膝盖深的洪水中,即使在腰部深的洪水中,竟然没有一位比丘的脚或衣服是湿的!"她欢喜雀跃,亲手以精美的硬食软食供养以佛陀为首的比丘僧团,使他们满足。世尊用餐完毕,放下钵,手离开钵后,弥迦罗之母毗舍佉坐在一旁。坐在一旁的弥迦罗之母毗舍佉对世尊说:"世尊,我请求世尊八个恩惠。""毗舍佉,如来已超越恩惠。""世尊,那些是适当的、无可指责的。""毗舍佉,请说。""世尊,我想终生供养僧团雨浴衣、供养客人的饭食、供养出发者的饭食、供养病人的饭食、供养照顾病人者的饭食、供养病人的药品、供养粥、供养比丘尼僧团浴衣。""毗舍佉,你看到什么利益而请求如来这八个恩惠?"
"世尊,我吩咐女仆说:'去吧,女儿。去寺院通知时间 - 尊者们,时间到了,饭已准备好了。'世尊,那个女仆去寺院后看到比丘们脱下衣服让身体淋雨,看到后心想'寺院里没有比丘,是阿耆维迦外道在让身体淋雨',就回到我这里,到了之后对我说:'夫人,寺院里没有比丘,是阿耆维迦外道在让身体淋雨。'世尊,裸体是不洁的、令人厌恶的、令人反感的。世尊,我看到这个利益而想终生供养僧团雨浴衣。
再者,世尊,一位客人比丘不熟悉道路、不熟悉地方,疲惫地乞食。他吃了我供养的客人饭食后,就会熟悉道路、熟悉地方,不疲惫地乞食。世尊,我看到这个利益而想终生供养僧团客人的饭食。
再者,世尊,一位出发的比丘在寻找自己的饭食时会错过商队,或者会在不适当的时间到达想要住宿的地方,疲惫地旅行。他吃了我供养的出发者饭食后,就不会错过商队,会在适当的时间到达想要住宿的地方,不疲惫地旅行。世尊,我看到这个利益而想终生供养僧团出发者的饭食。
再者,世尊,一位生病的比丘得不到适合的食物,病情会恶化或会死亡。他吃了我供养的病人饭食后,病情就不会恶化,也不会死亡。世尊,我看到这个利益而想终生供养僧团病人的饭食。
再者,世尊,一位照顾病人的比丘在寻找自己的饭食时会在太阳升高时才给病人送饭,会错过饭时。他吃了我供养的照顾病人者饭食后,就会及时给病人送饭,不会错过饭时。世尊,我看到这个利益而想终生供养僧团照顾病人者的饭食。
再者,世尊,一位生病的比丘得不到适合的药品,病情会恶化或会死亡。他服用了我供养的病人药品后,病情就不会恶化,也不会死亡。世尊,我看到这个利益而想终生供养僧团病人的药品。


‘‘Puna caparaṃ, bhante, bhagavatā andhakavinde dasānisaṃse sampassamānena yāgu anuññātā. Tyāhaṃ, bhante, ānisaṃse sampassamānā icchāmi saṅghassa yāvajīvaṃ dhuvayāguṃ dātuṃ.

‘‘Idha, bhante, bhikkhuniyo aciravatiyā nadiyā vesiyāhi saddhiṃ naggā ekatitthe nahāyanti. Tā, bhante, vesiyā bhikkhuniyo uppaṇḍesuṃ – ‘kiṃ nu kho nāma tumhākaṃ, ayye, daharānaṃ [daharānaṃ daharānaṃ (sī.)] brahmacariyaṃ ciṇṇena, nanu nāma kāmā paribhuñjitabbā; yadā jiṇṇā bhavissatha tadā brahmacariyaṃ carissatha. Evaṃ tumhākaṃ ubho atthā pariggahitā bhavissantī’ti. Tā, bhante, bhikkhuniyo vesiyāhi uppaṇḍiyamānā maṅkū ahesuṃ. Asuci, bhante, mātugāmassa naggiyaṃ jegucchaṃ paṭikūlaṃ. Imāhaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamānā icchāmi bhikkhunisaṅghassa yāvajīvaṃ udakasāṭikaṃ dātu’’nti.

351. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, visākhe, ānisaṃsaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācasī’’ti? ‘‘Idha, bhante, disāsu vassaṃvuṭṭhā bhikkhū sāvatthiṃ āgacchissanti bhagavantaṃ dassanāya. Te bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchissanti – ‘itthannāmo, bhante, bhikkhu kālaṅkato, tassa kā gati ko abhisamparāyo’ti? Taṃ bhagavā byākarissati sotāpattiphale vā sakadāgāmiphale vā anāgāmiphale vā arahatte vā. Tyāhaṃ upasaṅkamitvā pucchissāmi – ‘āgatapubbā nu kho, bhante, tena ayyena sāvatthī’ti? Sace me vakkhanti – ‘āgatapubbā tena bhikkhunā sāvatthī’ti niṭṭhamettha gacchissāmi – nissaṃsayaṃ me paribhuttaṃ tena ayyena vassikasāṭikā vā āgantukabhattaṃ vā gamikabhattaṃ vā gilānabhattaṃ vā gilānupaṭṭhākabhattaṃ vā gilānabhesajjaṃ vā dhuvayāgu vāti. Tassā me tadanussarantiyā pāmujjaṃ jāyissati, pamuditāya pīti jāyissati, pītimanāya kāyo passambhissati, passaddhakāyā sukhaṃ vediyissāmi, sukhiniyā cittaṃ samādhiyissati. Sā me bhavissati indriyabhāvanā balabhāvanā bojjhaṅgabhāvanā. Imāhaṃ, bhante, ānisaṃsaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācāmī’’ti. ‘‘Sādhu sādhu, visākhe; sādhu kho tvaṃ, visākhe, imaṃ ānisaṃsaṃ sampassamānā tathāgataṃ aṭṭha varāni yācasi. Anujānāmi te, visākhe, aṭṭha varānī’’ti. Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ imāhi gāthāhi anumodi –

‘‘Yā annapānaṃ dadatippamoditā;

Sīlūpapannā sugatassa sāvikā;

Dadāti dānaṃ abhibhuyya maccharaṃ;

Sovaggikaṃ sokanudaṃ sukhāvahaṃ.

‘‘Dibbaṃ sā labhate āyuṃ [dibbaṃ balaṃ sā labhate ca āyuṃ (sī. syā.)];

Āgamma maggaṃ virajaṃ anaṅgaṇaṃ;

Sā puññakāmā sukhinī anāmayā;

Saggamhi kāyamhi ciraṃ pamodatī’’ti.

352. Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, vassikasāṭikaṃ, āgantukabhattaṃ, gamikabhattaṃ, gilānabhattaṃ, gilānupaṭṭhākabhattaṃ, gilānabhesajjaṃ, dhuvayāguṃ, bhikkhunisaṅghassa udakasāṭika’’nti.

Visākhāvatthu niṭṭhitaṃ.

Visākhābhāṇavāro niṭṭhito.

220. Nisīdanādianujānanā



"再者,世尊,世尊在安达卡温德看到十种利益而允许粥。世尊,我看到这些利益而想终生供养僧团粥。
世尊,这里有比丘尼和妓女一起在阿吉罗瓦蒂河的同一个渡口裸体洗澡。世尊,那些妓女嘲笑比丘尼说:'尊者们,你们年轻时修梵行有什么用呢?难道不应该享受欲乐吗?等你们老了再修梵行。这样你们就两全其美了。'世尊,那些比丘尼被妓女嘲笑后感到羞愧。世尊,女人裸体是不洁的、令人厌恶的、令人反感的。世尊,我看到这个利益而想终生供养比丘尼僧团浴衣。"
"毗舍佉,你看到什么利益而请求如来这八个恩惠?""世尊,这里有从各方结夏安居的比丘来舍卫城见世尊。他们来到世尊面前询问:'世尊,某某比丘去世了,他的去处是什么,来世如何?'世尊会宣布他证得预流果、一来果、不还果或阿罗汉果。我会去问他们:'尊者,那位尊者以前来过舍卫城吗?'如果他们告诉我:'那位比丘以前来过舍卫城',我就会得出结论 - 无疑那位尊者用过我供养的雨浴衣、客人饭食、出发者饭食、病人饭食、照顾病人者饭食、病人药品或粥。当我回忆起这些时,我会生起喜悦;喜悦时,会生起欢喜;内心欢喜时,身体会轻安;身体轻安时,我会感受到乐;有乐时,心会入定。这对我来说将是根的修习、力的修习、觉支的修习。世尊,我看到这个利益而请求如来这八个恩惠。""很好,很好,毗舍佉;毗舍佉,你看到这个利益而请求如来这八个恩惠,这很好。毗舍佉,我允许你这八个恩惠。"这时世尊以这些偈颂随喜毗舍佉:
"欢喜布施食与饮,
具戒善逝之弟子;
克服悭吝行布施,
得生天上除忧苦。
获得天寿与天力,
证入无垢无染道;
乐善行福无病痛,
长久欢喜生天界。"
这时世尊以这些偈颂随喜毗舍佉后,从座位起身离开。这时世尊因此因缘、因此事由,作了法语开示后对比丘们说:"比丘们,我允许雨浴衣、客人饭食、出发者饭食、病人饭食、照顾病人者饭食、病人药品、粥、比丘尼僧团浴衣。"
毗舍佉的故事结束。
毗舍佉品结束。
允许坐垫等

353. Tena kho pana samayena bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṃ okkamanti. Tesaṃ muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci muccati, senāsanaṃ asucinā makkhiyati. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto addasa senāsanaṃ asucinā makkhitaṃ, disvāna āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘kiṃ etaṃ, ānanda, senāsanaṃ makkhita’’nti? ‘‘Etarahi, bhante, bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṃ okkamanti. Tesaṃ muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci muccati; tayidaṃ, bhagavā, senāsanaṃ asucinā makkhita’’nti. ‘‘Evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda. Muccati hi, ānanda, muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci. Ye te, ānanda, bhikkhū upaṭṭhitassatī sampajānā niddaṃ okkamanti, tesaṃ asuci na muccati. Yepi te, ānanda, puthujjanā kāmesu vītarāgā, tesampi asuci na muccati. Aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso yaṃ arahato asuci mucceyyā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘idhāhaṃ, bhikkhave, ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto addasaṃ senāsanaṃ asucinā makkhitaṃ, disvāna ānandaṃ āmantesiṃ ‘kiṃ etaṃ, ānanda, senāsanaṃ makkhita’nti? ‘Etarahi, bhante, bhikkhū paṇītāni bhojanāni bhuñjitvā muṭṭhassatī asampajānā niddaṃ okkamanti. Tesaṃ muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci muccati; tayidaṃ, bhagavā, senāsanaṃ asucinā makkhita’nti. ‘Evametaṃ, ānanda, evametaṃ, ānanda, muccati hi, ānanda, muṭṭhassatīnaṃ asampajānānaṃ niddaṃ okkamantānaṃ supinantena asuci. Ye te, ānanda, bhikkhū upaṭṭhitassatī sampajānā niddaṃ okkamanti, tesaṃ asuci na muccati. Yepi te, ānanda, puthujjanā kāmesu vītarāgā tesampi asuci na muccati. Aṭṭhānametaṃ, ānanda, anavakāso yaṃ arahato asuci mucceyyā’’’ti.

‘‘Pañcime, bhikkhave, ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato – dukkhaṃ supati, dukkhaṃ paṭibujjhati, pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā na rakkhanti, asuci muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ādīnavā muṭṭhassatissa asampajānassa niddaṃ okkamato.

‘‘Pañcime , bhikkhave, ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato – sukhaṃ supati, sukhaṃ paṭibujjhati, na pāpakaṃ supinaṃ passati, devatā rakkhanti, asuci na muccati. Ime kho, bhikkhave, pañca ānisaṃsā upaṭṭhitassatissa sampajānassa niddaṃ okkamato.

‘‘Anujānāmi, bhikkhave, kāyaguttiyā cīvaraguttiyā senāsanaguttiyā nisīdana’’nti.

Tena kho pana samayena atikhuddakaṃ nisīdanaṃ na sabbaṃ senāsanaṃ saṃgopeti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, yāvamahantaṃ paccattharaṇaṃ ākaṅkhati tāvamahantaṃ paccattharaṇaṃ kātunti.

354. Tena kho pana samayena āyasmato ānandassa upajjhāyassa āyasmato belaṭṭhasīsassa thullakacchābādho hoti. Tassa lasikāya cīvarāni kāye lagganti. Tāni bhikkhū udakena temetvā temetvā apakaḍḍhanti. Addasā kho bhagavā senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto te bhikkhū tāni cīvarāni udakena temetvā temetvā apakaḍḍhante, disvāna yena te bhikkhū tenupasaṅkami, upaṅkamitvā te bhikkhū etadavoca – ‘‘kiṃ imassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Imassa, bhante, āyasmato thullakacchābādho. Lasikāya cīvarāni kāye lagganti. Tāni mayaṃ udakena temetvā temetvā apakaḍḍhāmā’’ti. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yassa kaṇḍu vā piḷakā vā assāvo vā thullakacchu vā ābādho kaṇḍuppaṭicchādi’’nti.



那时,比丘们吃了精美的食物后,失念不正知地入睡。他们失念不正知地入睡时,梦中遗精,污染了住处。这时世尊和阿难尊者作为随从巡视住处时,看到住处被污染,看到后对阿难尊者说:"阿难,这住处为什么被污染了?"
"世尊,现在比丘们吃了精美的食物后,失念不正知地入睡。他们失念不正知地入睡时,梦中遗精;世尊,这住处因此被污染了。"
"阿难,确实如此,阿难,确实如此。阿难,失念不正知地入睡的人确实会梦中遗精。阿难,那些具念正知入睡的比丘不会遗精。阿难,即使是那些对欲已离贪的凡夫也不会遗精。阿难,阿罗汉遗精是不可能的,没有这种情况。"
这时世尊因此因缘、因此事由,作了法语开示后对比丘们说:"比丘们,我和阿难作为随从巡视住处时,看到住处被污染,看到后对阿难说:'阿难,这住处为什么被污染了?''世尊,现在比丘们吃了精美的食物后,失念不正知地入睡。他们失念不正知地入睡时,梦中遗精;世尊,这住处因此被污染了。''阿难,确实如此,阿难,确实如此。阿难,失念不正知地入睡的人确实会梦中遗精。阿难,那些具念正知入睡的比丘不会遗精。阿难,即使是那些对欲已离贪的凡夫也不会遗精。阿难,阿罗汉遗精是不可能的,没有这种情况。'
比丘们,失念不正知入睡有这五种过患 - 睡得不舒服,醒来不舒服,看到恶梦,天神不保护,遗精。比丘们,这就是失念不正知入睡的五种过患。
比丘们,具念正知入睡有这五种利益 - 睡得舒服,醒来舒服,不看到恶梦,天神保护,不遗精。比丘们,这就是具念正知入睡的五种利益。
比丘们,我允许为了保护身体、保护衣服、保护住处而使用坐垫。"
那时,坐垫太小不能覆盖整个住处。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许做想要多大就多大的垫子。"
那时,阿难尊者的戒师贝拉塔西沙尊者患有严重的疥疮病。他的衣服因为脓液粘在身上。比丘们用水一次次浸湿后拉开。世尊巡视住处时看到那些比丘用水一次次浸湿后拉开那些衣服,看到后走向那些比丘,到了之后对那些比丘说:"比丘们,这位比丘有什么病?"
"世尊,这位尊者患有严重的疥疮病。他的衣服因为脓液粘在身上。我们用水一次次浸湿后拉开。"
这时世尊因此因缘、因此事由,作了法语开示后对比丘们说:"比丘们,我允许患有瘙痒、疮、流脓、严重疥疮病的人使用覆盖疥疮的衣服。"

355. Atha kho visākhā migāramātā mukhapuñchanacoḷaṃ [mukhapuñjanacoḷaṃ (ka.)] ādāya yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho visākhā migāramātā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘paṭiggaṇhātu me, bhante, bhagavā mukhapuñchanacoḷaṃ, yaṃ mamassa dīgharattaṃ hitāya sukhāyā’’ti. Paṭiggahesi bhagavā mukhapuñchanacoḷaṃ. Atha kho bhagavā visākhaṃ migāramātaraṃ dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṃsesi. Atha kho visākhā migāramātā bhagavatā dhammiyā kathāya sandassitā samādapitā samuttejitā sampahaṃsitā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘anujānāmi, bhikkhave, mukhapuñchanacoḷaka’’nti [mukhapuñchanacolanti (syā.)].

356. Tena kho pana samayena rojo mallo āyasmato ānandassa sahāyo hoti. Rojassa mallassa khomapilotikā āyasmato ānandassa hatthe nikkhittā hoti. Āyasmato ca ānandassa khomapilotikāya attho hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetuṃ – sandiṭṭho ca hoti, sambhatto ca, ālapito ca, jīvati ca, jānāti ca, gahite me attamano bhavissatīti. Anujānāmi, bhikkhave, imehi pañcahaṅgehi samannāgatassa vissāsaṃ gahetunti.

357. Tena kho pana samayena bhikkhūnaṃ paripuṇṇaṃ hoti ticīvaraṃ. Attho ca hoti parissāvanehipi thavikāhipi. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, parikkhāracoḷakanti.

Nisīdanādianujānanā niṭṭhitā.

221. Pacchimavikappanupagacīvarādikathā

358. Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘yāni tāni bhagavatā anuññātāni ticīvaranti vā vassikasāṭikāti vā nisīdananti vā paccattharaṇanti vā kaṇḍuppaṭicchādīti vā mukhapuñchanacoḷanti vā parikkhāracoḷanti vā, sabbāni tāni adhiṭṭhātabbāni nu kho, udāhu, vikappetabbānī’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; vassikasāṭikaṃ vassānaṃ cātumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ, tato paraṃ vikappetuṃ; nisīdanaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; paccattharaṇaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāvaābādhā adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ; mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ; parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetunti.

Atha kho bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kittakaṃ pacchimaṃ nu kho cīvaraṃ vikappetabba’’nti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, āyāmena aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetunti.

359. Tena kho pana samayena āyasmato mahākassapassa paṃsukūlakato garuko hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, suttalūkhaṃ kātunti. Vikaṇṇo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, vikaṇṇaṃ uddharitunti. Suttā okiriyanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anuvātaṃ paribhaṇḍaṃ āropetunti.

Tena kho pana samayena saṅghāṭiyā pattā lujjanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, aṭṭhapadakaṃ kātunti.

360. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno ticīvare kayiramāne sabbaṃ chinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve chinnakāni ekaṃ acchinnakanti.

Dve chinnakāni ekaṃ acchinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, dve acchinnakāni ekaṃ chinnakanti.

Dve acchinnakāni ekaṃ chinnakaṃ nappahoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, anvādhikampi āropetuṃ, na ca, bhikkhave, sabbaṃ acchinnakaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.



这时,弥迦罗之母毗舍佉拿着擦嘴布来到世尊那里,到了之后向世尊礼拜,然后坐在一旁。坐在一旁的弥迦罗之母毗舍佉对世尊说:"世尊,请接受我的擦嘴布,这将长久有益于我,带来快乐。"世尊接受了擦嘴布。这时世尊对弥迦罗之母毗舍佉作了法语开示,教导、鼓励、激励、使之欢喜。这时弥迦罗之母毗舍佉在世尊的法语开示教导、鼓励、激励、使之欢喜后,从座位上起身,向世尊礼拜,右绕后离开。这时世尊因此因缘、因此事由,作了法语开示后对比丘们说:"比丘们,我允许使用擦嘴布。"
那时,摩罗族的罗阇是阿难尊者的朋友。摩罗族的罗阇把一块亚麻布交给阿难尊者保管。阿难尊者需要那块亚麻布。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许具备五个条件的人取用信任之物:是熟人,是亲密朋友,曾经交谈过,还活着,知道'他取用后我会高兴'。比丘们,我允许具备这五个条件的人取用信任之物。"
那时,比丘们的三衣已经齐全,但还需要滤水布和袋子。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许使用杂物布。"
允许坐垫等结束。
关于最小可分享衣服等的故事
这时比丘们心想:"世尊允许的那些三衣、雨浴衣、坐垫、垫子、覆盖疥疮的衣服、擦嘴布、杂物布,是否都应该决意而不分享?"他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许决意三衣而不分享;雨季四个月决意雨浴衣,之后分享;决意坐垫而不分享;决意垫子而不分享;病期间决意覆盖疥疮的衣服,之后分享;决意擦嘴布而不分享;决意杂物布而不分享。"
这时比丘们心想:"最小可以分享的衣服是多大?"他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许分享长八善逝指宽四指的最小衣服。"
那时,大迦叶尊者的粪扫衣很重。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许做成疏松的线。"它变得很粗糙。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许拔出粗糙的部分。"线散落。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许缝上边缘和加固。"
那时,大衣的边缘破损。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许做成八块。"
那时,一位比丘做三衣时,全部用裁剪的布不够。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许两块裁剪的布,一块未裁剪的布。"
两块裁剪的布,一块未裁剪的布不够。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许两块未裁剪的布,一块裁剪的布。"
两块未裁剪的布,一块裁剪的布不够。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许缝上额外的布,但比丘们不应该穿全部未裁剪的布。谁穿,犯恶作。"

361. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno bahuṃ cīvaraṃ uppannaṃ hoti. So ca taṃ cīvaraṃ mātāpitūnaṃ dātukāmo hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Mātāpitaroti [mātāpitūnaṃ kho (sī.)] kho, bhikkhave, dadamāne [vadamāno (ka.), vadamāne (?)] kiṃ vadeyyāma? Anujānāmi , bhikkhave, mātāpitūnaṃ dātuṃ. Na ca, bhikkhave, saddhādeyyaṃ vinipātetabbaṃ. Yo vinipāteyya, āpatti dukkaṭassāti.

362. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu andhavane cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Corā taṃ cīvaraṃ avahariṃsu. So bhikkhu duccoḷo hoti lūkhacīvaro. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘kissa tvaṃ, āvuso, duccoḷo lūkhacīvarosī’’ti? ‘‘Idhāhaṃ [so ahaṃ (katthaci)], āvuso, andhavane cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena gāmaṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Corā taṃ cīvaraṃ avahariṃsu. Tenāhaṃ duccoḷo lūkhacīvaro’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Na, bhikkhave, santaruttarena gāmo pavisitabbo. Yo paviseyya, āpatti dukkaṭassāti.

Tena kho pana samayena āyasmā ānando assatiyā santaruttarena gāmaṃ piṇḍāya pāvisi. Bhikkhū āyasmantaṃ ānandaṃ etadavocuṃ – ‘‘nanu , āvuso ānanda, bhagavatā paññattaṃ – ‘na santaruttarena gāmo pavisitabbo’ti? Kissa tvaṃ, āvuso ānanda, santaruttarena gāmaṃ paviṭṭho’’ti? ‘‘Saccaṃ, āvuso, bhagavatā paññattaṃ – ‘na santaruttarena gāmo pavisitabbo’ti. Api cāhaṃ assatiyā paviṭṭho’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

Pañcime, bhikkhave, paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya – gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṃ vā hoti, nadīpāraṃ gantuṃ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, atthatakathinaṃ vā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā saṅghāṭiyā nikkhepāya.

Pañcime, bhikkhave, paccayā uttarāsaṅgassa nikkhepāya…pe… antaravāsakassa nikkhepāya – gilāno vā hoti, vassikasaṅketaṃ vā hoti, nadīpāraṃ gantuṃ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, atthatakathinaṃ vā hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā uttarāsaṅgassa antaravāsakassa nikkhepāya.

Pañcime, bhikkhave, paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāya – gilāno vā hoti, nissīmaṃ gantuṃ vā hoti, nadīpāraṃ gantuṃ vā hoti, aggaḷaguttivihāro vā hoti, vassikasāṭikā akatā vā hoti vippakatā vā. Ime kho, bhikkhave, pañca paccayā vassikasāṭikāya nikkhepāyāti.

Pacchimavikappanupagacīvarādikathā niṭṭhitā.

222. Saṅghikacīvaruppādakathā



那时,一位比丘得到很多衣服。他想把那些衣服送给父母。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,对于送给父母,我们能说什么呢?比丘们,我允许送给父母。但是比丘们,不应该浪费信施。谁浪费,犯恶作。"
那时,一位比丘把衣服放在暗林里,只穿上衣和下衣进村乞食。盗贼偷走了那件衣服。那位比丘衣服破旧粗劣。比丘们说:"朋友,你为什么衣服破旧粗劣?"
"朋友们,我把衣服放在暗林里,只穿上衣和下衣进村乞食。盗贼偷走了那件衣服。因此我衣服破旧粗劣。"
他们把这件事告诉世尊。"比丘们,不应该只穿上衣和下衣进村。谁这样做,犯恶作。"
那时,阿难尊者因为忘记而只穿上衣和下衣进村乞食。比丘们对阿难尊者说:"阿难朋友,世尊不是制定'不应该只穿上衣和下衣进村'吗?阿难朋友,你为什么只穿上衣和下衣进村?"
"朋友们,确实世尊制定'不应该只穿上衣和下衣进村'。但我是因为忘记而进村的。"
他们把这件事告诉世尊。
"比丘们,有这五种理由可以不穿大衣:生病,雨季约定,要渡河,住处有门闩,已经举行迦絺那衣仪式。比丘们,这就是五种不穿大衣的理由。
比丘们,有这五种理由可以不穿上衣...不穿下衣:生病,雨季约定,要渡河,住处有门闩,已经举行迦絺那衣仪式。比丘们,这就是五种不穿上衣、下衣的理由。
比丘们,有这五种理由可以不穿雨浴衣:生病,要去界外,要渡河,住处有门闩,雨浴衣未做好或未做完。比丘们,这就是五种不穿雨浴衣的理由。"
关于最小可分享衣服等的故事结束。
关于僧团衣服来源的故事

363. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu eko vassaṃ vasi. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Ahañcamhi ekako. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Yaṃnūnāhaṃ imāni saṅghikāni cīvarāni sāvatthiṃ hareyya’’nti. Atha kho so bhikkhu tāni cīvarāni ādāya sāvatthiṃ gantvā bhagavato etamatthaṃ ārocesi. ‘‘Tuyheva, bhikkhu, tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā’’ti. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu eko vassaṃ vasati. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Anujānāmi, bhikkhave, tasseva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyāti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu utukālaṃ eko vasi. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Atha kho tassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Ahañcamhi ekako. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni adaṃsu. Yaṃnūnāhaṃ imāni saṅghikāni cīvarāni sāvatthiṃ hareyya’’nti. Atha kho so bhikkhu tāni cīvarāni ādāya sāvatthiṃ gantvā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesi. Bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave , sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu utukālaṃ eko vasati. Tattha manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Anujānāmi, bhikkhave, tena bhikkhunā tāni cīvarāni adhiṭṭhātuṃ – ‘‘mayhimāni cīvarānī’’ti. Tassa ce, bhikkhave, bhikkhuno taṃ cīvaraṃ anadhiṭṭhite añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi taṃ cīvaraṃ bhājiyamāne, apātite kuse, añño bhikkhu āgacchati, samako dātabbo bhāgo. Tehi ce, bhikkhave, bhikkhūhi taṃ cīvaraṃ bhājiyamāne, pātite kuse, añño bhikkhu āgacchati, nākāmā dātabbo bhāgoti.

Tena kho pana samayena dve bhātikā therā, āyasmā ca isidāso āyasmā ca isibhaṭo, sāvatthiyaṃ vassaṃvuṭṭhā aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamaṃsu. Manussā cirassāpi therā āgatāti sacīvarāni bhattāni adaṃsu. Āvāsikā bhikkhū there pucchiṃsu – ‘‘imāni, bhante, saṅghikāni cīvarāni there āgamma uppannāni, sādiyissanti therā bhāga’’nti. Therā evamāhaṃsu – ‘‘yathā kho mayaṃ, āvuso, bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, tumhākaṃyeva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā’’ti.

Tena kho pana samayena tayo bhikkhū rājagahe vassaṃ vasanti. Tattha manussā saṅghassa

Demāti cīvarāni denti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā paññattaṃ ‘catuvaggo pacchimo saṅgho’ti. Mayañcamhā tayo janā. Ime ca manussā saṅghassa demāti cīvarāni denti. Kathaṃ nu kho amhehi paṭipajjitabba’’nti? Tena kho pana samayena sambahulā therā, āyasmā ca nilavāsī āyasmā ca sāṇavāsī āyasmā ca gotako āyasmā ca bhagu āyasmā ca phaḷikasantāno, pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho te bhikkhū pāṭaliputtaṃ gantvā there pucchiṃsu. Therā evamāhaṃsu – ‘‘yathā kho mayaṃ āvuso bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāma, tumhākaṃyeva tāni cīvarāni yāva kathinassa ubbhārāyā’’ti.

Saṅghikacīvaruppādakathā niṭṭhitā.

223. Upanandasakyaputtavatthu



那时,一位比丘独自度过雨安居。那里的人们说"我们供养僧团"而布施衣服。这时那位比丘心想:"世尊规定'最少四人成僧团'。而我只有一个人。这些人说'我们供养僧团'而布施衣服。我应该把这些僧团的衣服带到舍卫城去。"于是那位比丘带着那些衣服去舍卫城,把这件事告诉世尊。"比丘,在迦絺那衣解除之前,那些衣服就是你的。"比丘们,这里一位比丘独自度过雨安居。那里的人们说"我们供养僧团"而布施衣服。比丘们,我允许在迦絺那衣解除之前,那些衣服就是他的。
那时,一位比丘在非雨季独自住。那里的人们说"我们供养僧团"而布施衣服。这时那位比丘心想:"世尊规定'最少四人成僧团'。而我只有一个人。这些人说'我们供养僧团'而布施衣服。我应该把这些僧团的衣服带到舍卫城去。"于是那位比丘带着那些衣服去舍卫城,把这件事告诉比丘们。比丘们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许在场的僧团分配。比丘们,这里一位比丘在非雨季独自住。那里的人们说'我们供养僧团'而布施衣服。比丘们,我允许那位比丘决意那些衣服:'这些衣服是我的'。比丘们,如果那位比丘未决意那件衣服,另一位比丘来,应该给予平等的份额。比丘们,如果那些比丘在分配那件衣服时,还未抽签,另一位比丘来,应该给予平等的份额。比丘们,如果那些比丘在分配那件衣服时,已经抽签,另一位比丘来,不愿意也不必给予份额。"
那时,两位长老兄弟 - 伊西达索尊者和伊西巴托尊者 - 在舍卫城度过雨安居后,去了一个村庄的住处。人们说"长老们很久才来"而布施带衣服的饭食。住在那里的比丘们问长老们:"尊者们,这些僧团的衣服是因长老们来而得到的,长老们是否接受份额?"长老们这样说:"朋友们,据我们理解世尊所教导的法,在迦絺那衣解除之前,那些衣服就是你们的。"
那时,三位比丘在王舍城度过雨安居。那里的人们说"我们供养僧团"而布施衣服。这时那些比丘心想:"世尊规定'最少四人成僧团'。而我们只有三个人。这些人说'我们供养僧团'而布施衣服。我们应该怎么办呢?"那时,许多长老 - 尼拉瓦西尊者、萨那瓦西尊者、果塔卡尊者、巴古尊者和帕利卡桑塔诺尊者 - 住在巴连弗城的鸡园。于是那些比丘去巴连弗城问长老们。长老们这样说:"朋友们,据我们理解世尊所教导的法,在迦絺那衣解除之前,那些衣服就是你们的。"
关于僧团衣服来源的故事结束。
优波难陀释迦子的故事

364. Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto sāvatthiyaṃ vassaṃvuṭṭho aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamāsi. Tattha ca bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Te evamāhaṃsu – ‘‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’nti? ‘‘Āmāvuso, sādiyissāmī’’ti. Tato cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi evamāhaṃsu – ‘‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’nti? ‘‘Āmāvuso, sādiyissāmī’’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi evamāhaṃsu – ‘‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’nti? ‘‘Āmāvuso, sādiyissāmī’’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ gahetvā mahantaṃ cīvarabhaṇḍikaṃ ādāya punadeva sāvatthiṃ paccāgañchi. Bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘mahāpuññosi tvaṃ , āvuso upananda, bahuṃ te cīvaraṃ uppanna’’nti. ‘‘Kuto me , āvuso, puññaṃ? Idhāhaṃ, āvuso, sāvatthiyaṃ vassaṃvuṭṭho aññataraṃ gāmakāvāsaṃ agamāsiṃ. Tattha bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Te maṃ evamāhaṃsu – ‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’nti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tato cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsiṃ. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi maṃ evamāhaṃsu – ‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’’’nti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ gahetvā aññaṃ āvāsaṃ agamāsiṃ. Tatthapi bhikkhū cīvaraṃ bhājetukāmā sannipatiṃsu. Tepi maṃ evamāhaṃsu – ‘imāni kho, āvuso, saṅghikāni cīvarāni bhājiyissanti, sādiyissasi bhāga’nti? ‘Āmāvuso, sādiyissāmī’ti. Tatopi cīvarabhāgaṃ aggahesiṃ. Evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppannanti. ‘‘Kiṃ pana tvaṃ, āvuso upananda, aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyī’’ti? ‘‘Evamāvuso’’ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma āyasmā upanando sakyaputto aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyissatī’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… ‘‘saccaṃ kira tvaṃ, upananda, aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyī’’ti? ‘‘Saccaṃ bhagavā’’ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, aññatra vassaṃvuṭṭho aññatra cīvarabhāgaṃ sādiyissasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, aññatra vassaṃvuṭṭhena aññatra cīvarabhāgo sāditabbo. Yo sādiyeyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Tena kho pana samayena āyasmā upanando sakyaputto eko dvīsu āvāsesu vassaṃ vasi – ‘‘evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppajjissatī’’ti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho āyasmato upanandassa sakyaputtassa cīvarapaṭivīso dātabbo’’ti? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Detha, bhikkhave, moghapurisassa ekādhippāyaṃ. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu eko dvīsu āvāsesu vassaṃ vasati – ‘‘evaṃ me bahuṃ cīvaraṃ uppajjissatī’’ti. Sace amutra upaḍḍhaṃ amutra upaḍḍhaṃ vasati, amutra upaḍḍho amutra upaḍḍho cīvarapaṭivīso dātabbo. Yattha vā pana bahutaraṃ vasati, tato cīvarapaṭivīso dātabboti.

Upanandasakyaputtavatthu niṭṭhitaṃ.

224. Gilānavatthukathā



那时,优波难陀释迦子在舍卫城度过雨安居后,去了一个村庄的住处。那里的比丘们想要分配衣服,就聚集在一起。他们这样说:"朋友,这些僧团的衣服将被分配,你接受份额吗?""是的,朋友,我接受。"他拿了衣服份额后,又去了另一个住处。那里的比丘们也想要分配衣服,聚集在一起。他们也这样说:"朋友,这些僧团的衣服将被分配,你接受份额吗?""是的,朋友,我接受。"他又从那里拿了衣服份额,去了另一个住处。那里的比丘们也想要分配衣服,聚集在一起。他们也这样说:"朋友,这些僧团的衣服将被分配,你接受份额吗?""是的,朋友,我接受。"他又从那里拿了衣服份额,带着一大包衣服回到舍卫城。比丘们说:"优波难陀朋友,你真有福报,得到了这么多衣服。""朋友们,我哪里有什么福报?朋友们,我在舍卫城度过雨安居后,去了一个村庄的住处。那里的比丘们想要分配衣服,聚集在一起。他们对我说:'朋友,这些僧团的衣服将被分配,你接受份额吗?''是的,朋友,我接受。'我拿了衣服份额后,又去了另一个住处。那里的比丘们也想要分配衣服,聚集在一起。他们也对我说:'朋友,这些僧团的衣服将被分配,你接受份额吗?''是的,朋友,我接受。'我又从那里拿了衣服份额,去了另一个住处。那里的比丘们也想要分配衣服,聚集在一起。他们也对我说:'朋友,这些僧团的衣服将被分配,你接受份额吗?''是的,朋友,我接受。'我又从那里拿了衣服份额。就这样我得到了这么多衣服。""优波难陀朋友,你在一个地方度过雨安居,却在另一个地方接受衣服份额吗?""是的,朋友。"那些少欲知足的比丘们...抱怨、批评、传播说:"优波难陀释迦子怎么能在一个地方度过雨安居,却在另一个地方接受衣服份额呢?"他们把这件事告诉世尊...世尊问:"优波难陀,你真的在一个地方度过雨安居,却在另一个地方接受衣服份额吗?""是的,世尊。"佛陀世尊呵责说...:"愚人,你怎么能在一个地方度过雨安居,却在另一个地方接受衣服份额呢?愚人,这不会使不信者生信..."呵责后...作了法语开示,对比丘们说:"比丘们,不应该在一个地方度过雨安居,却在另一个地方接受衣服份额。谁这样做,犯恶作。"
那时,优波难陀释迦子一个人在两个住处度过雨安居,想:"这样我就能得到很多衣服。"这时那些比丘们心想:"应该怎样给优波难陀释迦子衣服份额呢?"他们把这件事告诉世尊。"比丘们,给那个愚人一份。比丘们,这里一位比丘一个人在两个住处度过雨安居,想:'这样我就能得到很多衣服。'如果他在这里住一半时间,在那里住一半时间,应该给他这里一半、那里一半的衣服份额。或者他在哪里住的时间更长,就从那里给他衣服份额。"
优波难陀释迦子的故事结束。
关于病人的故事

365. Tena kho pana samayena aññatarassa bhikkhuno kucchivikārābādho hoti. So sake muttakarīse palipanno seti. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena pacchāsamaṇena senāsanacārikaṃ āhiṇḍanto yena tassa bhikkhuno vihāro tenupasaṅkami. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ sake muttakarīse palipannaṃ sayamānaṃ, disvāna yena so bhikkhu tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘kiṃ te, bhikkhu, ābādho’’ti? ‘‘Kucchivikāro me, bhagavā’’ti. ‘‘Atthi pana te, bhikkhu, upaṭṭhāko’’ti? ‘‘Natthi, bhagavā’’ti . ‘‘Kissa taṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti? ‘‘Ahaṃ kho, bhante, bhikkhūnaṃ akārako; tena maṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – ‘‘gacchānanda, udakaṃ āhara, imaṃ bhikkhuṃ nahāpessāmā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā ānando bhagavato paṭissuṇitvā udakaṃ āhari. Bhagavā udakaṃ āsiñci. Āyasmā ānando paridhovi. Bhagavā sīsato aggahesi. Āyasmā ānando pādato uccāretvā mañcake nipātesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṅghaṃ sannipātāpetvā bhikkhū paṭipucchi – ‘‘atthi, bhikkhave, amukasmiṃ vihāre bhikkhu gilāno’’ti? ‘‘Atthi, bhagavā’’ti. ‘‘Kiṃ tassa, bhikkhave, bhikkhuno ābādho’’ti? ‘‘Tassa, bhante, āyasmato kucchivikārābādho’’ti. ‘‘Atthi pana, bhikkhave, tassa bhikkhuno upaṭṭhāko’’ti? ‘‘Natthi, bhagavā’’ti . ‘‘Kissa taṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti? ‘‘Eso, bhante, bhikkhu bhikkhūnaṃ akārako; tena taṃ bhikkhū na upaṭṭhentī’’ti. ‘‘Natthi vo, bhikkhave, mātā, natthi pitā, ye vo upaṭṭhaheyyuṃ. Tumhe ce, bhikkhave, aññamaññaṃ na upaṭṭhahissatha, atha ko carahi upaṭṭhahissati? Yo, bhikkhave, maṃ upaṭṭhaheyya so gilānaṃ upaṭṭhaheyya. Sace upajjhāyo hoti, upajjhāyena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace ācariyo hoti, ācariyena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace saddhivihāriko hoti , saddhivihārikena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace antevāsiko hoti, antevāsikena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace samānupajjhāyako hoti, samānupajjhāyakena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo ; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace samānācariyako hoti, samānācariyakena yāvajīvaṃ upaṭṭhātabbo; vuṭṭhānamassa āgametabbaṃ. Sace na hoti upajjhāyo vā ācariyo vā saddhivihāriko vā antevāsiko vā samānupajjhāyako vā samānācariyako vā saṅghena upaṭṭhātabbo. No ce upaṭṭhaheyya, āpatti dukkaṭassa’’.



那时,一位比丘患腹部疾病。他躺在自己的粪尿中。这时世尊和阿难尊者作为随从巡视住处,来到那位比丘的住处。世尊看到那位比丘躺在自己的粪尿中,看到后走向那位比丘,到了之后对那位比丘说:"比丘,你有什么病?"
"世尊,我患腹部疾病。"
"比丘,你有照顾你的人吗?"
"没有,世尊。"
"为什么比丘们不照顾你?"
"世尊,我不为比丘们做事;因此比丘们不照顾我。"
这时世尊对阿难尊者说:"阿难,去拿水来,我们给这位比丘洗澡。"
"是的,世尊。"阿难尊者回答世尊后拿来水。世尊浇水,阿难尊者擦洗。世尊扶着头,阿难尊者扶着脚,把他抬起放在床上。
这时世尊因此因缘、因此事由,召集比丘僧团,问比丘们:"比丘们,某某住处有生病的比丘吗?"
"有的,世尊。"
"比丘们,那位比丘有什么病?"
"世尊,那位尊者患腹部疾病。"
"比丘们,那位比丘有照顾他的人吗?"
"没有,世尊。"
"为什么比丘们不照顾他?"
"世尊,那位比丘不为比丘们做事;因此比丘们不照顾他。"
"比丘们,你们没有母亲,没有父亲来照顾你们。比丘们,如果你们不互相照顾,那么谁来照顾呢?比丘们,谁照顾我,谁就应该照顾病人。如果是戒师,戒师应该终生照顾;应该等待他康复。如果是老师,老师应该终生照顾;应该等待他康复。如果是依止弟子,依止弟子应该终生照顾;应该等待他康复。如果是学生,学生应该终生照顾;应该等待他康复。如果是同一戒师的弟子,同一戒师的弟子应该终生照顾;应该等待他康复。如果是同一老师的弟子,同一老师的弟子应该终生照顾;应该等待他康复。如果没有戒师、老师、依止弟子、学生、同一戒师的弟子、同一老师的弟子,僧团应该照顾。如果不照顾,犯恶作。"

366. Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilāno dūpaṭṭho hoti – asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, bhesajjaṃ na paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ nāvikattā hoti ‘abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṃ vā ṭhito’ti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ anadhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilāno dūpaṭṭho hoti.

Pañcahi, bhikkhave , aṅgehi samannāgato gilāno sūpaṭṭho hoti – sappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ jānāti, bhesajjaṃ paṭisevitā hoti, atthakāmassa gilānupaṭṭhākassa yathābhūtaṃ ābādhaṃ āvikattā hoti ‘abhikkamantaṃ vā abhikkamatīti, paṭikkamantaṃ vā paṭikkamatīti, ṭhitaṃ vā ṭhito’ti, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilāno sūpaṭṭho hoti.

Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ – na paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ, sappāyāsappāyaṃ na jānāti, asappāyaṃ upanāmeti sappāyaṃ apanāmeti, āmisantaro gilānaṃ upaṭṭhāti no mettacitto, jegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā vantaṃ vā nīhātuṃ, na paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko nālaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ.

Pañcahi , bhikkhave, aṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātuṃ – paṭibalo hoti bhesajjaṃ saṃvidhātuṃ, sappāyāsappāyaṃ jānāti, asappāyaṃ apanāmeti sappāyaṃ upanāmeti, mettacitto gilānaṃ upaṭṭhāti no āmisantaro, ajegucchī hoti uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā vantaṃ vā nīhātuṃ, paṭibalo hoti gilānaṃ kālena kālaṃ dhammiyā kathāya sandassetuṃ samādapetuṃ samuttejetuṃ sampahaṃsetuṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahaṅgehi samannāgato gilānupaṭṭhāko alaṃ gilānaṃ upaṭṭhātunti.

Gilānavatthukathā niṭṭhitā.

225. Matasantakakathā

367. Tena kho pana samayena dve bhikkhū kosalesu janapade addhānamaggappaṭipannā honti. Te aññataraṃ āvāsaṃ upagacchiṃsu. Tattha aññataro bhikkhu gilāno hoti. Atha kho tesaṃ bhikkhūnaṃ etadahosi – ‘‘bhagavatā kho, āvuso, gilānupaṭṭhānaṃ vaṇṇitaṃ. Handa, mayaṃ, āvuso, imaṃ bhikkhuṃ upaṭṭhahemā’’ti. Te taṃ upaṭṭhahiṃsu. So tehi upaṭṭhahiyamāno kālamakāsi. Atha kho te bhikkhū tassa bhikkhuno pattacīvaramādāya sāvatthiṃ gantvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. ‘‘Bhikkhussa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, apica gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṃ. Tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘itthannāmo, bhante, bhikkhu kālaṅkato. Idaṃ tassa ticīvarañca patto cā’’’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo bhikkhu kālaṅkato. Idaṃ tassa ticīvarañca patto ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dadeyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo bhikkhu kālaṅkato. Idaṃ tassa ticīvarañca patto ca. Saṅgho imaṃ ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ deti. Yassāyasmato khamati imassa ticīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṃ dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena ticīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti .



比丘们,具备五种特质的病人难以照顾:做不适当的事,不知道适当的分量,不服药,不如实告诉想要照顾他的看护者病情是"加重"还是"减轻"还是"保持不变",不能忍受已生起的强烈、剧烈、猛烈、痛苦、不悦、不适、夺命的身体感受。比丘们,具备这五种特质的病人难以照顾。
比丘们,具备五种特质的病人容易照顾:做适当的事,知道适当的分量,服药,如实告诉想要照顾他的看护者病情是"加重"还是"减轻"还是"保持不变",能忍受已生起的强烈、剧烈、猛烈、痛苦、不悦、不适、夺命的身体感受。比丘们,具备这五种特质的病人容易照顾。
比丘们,具备五种特质的看护者不适合照顾病人:不能准备药物,不知道什么适当什么不适当,拿走适当的东西带来不适当的东西,为了利益而照顾病人而不是出于慈心,厌恶清理粪便、小便、痰或呕吐物,不能适时以法语开示、教导、鼓励、激励、使病人欢喜。比丘们,具备这五种特质的看护者不适合照顾病人。
比丘们,具备五种特质的看护者适合照顾病人:能准备药物,知道什么适当什么不适当,拿走不适当的东西带来适当的东西,出于慈心而不是为了利益而照顾病人,不厌恶清理粪便、小便、痰或呕吐物,能适时以法语开示、教导、鼓励、激励、使病人欢喜。比丘们,具备这五种特质的看护者适合照顾病人。
关于病人的故事结束。
关于死者遗物的故事
那时,两位比丘在拘萨罗国行走在路上。他们来到一个住处。那里有一位比丘生病。这时那两位比丘心想:"朋友,世尊赞叹照顾病人。来吧,朋友,我们照顾这位比丘。"他们照顾他。他在他们的照顾下去世了。这时那两位比丘带着那位比丘的钵和衣服去舍卫城,把这件事告诉世尊。"比丘们,比丘去世后,僧团是钵和衣服的主人,但是看护病人的人功德很大。比丘们,我允许僧团把三衣和钵给看护病人的人。比丘们,应该这样给:那位看护病人的比丘应该走向僧团这样说:'尊者们,某某比丘去世了。这是他的三衣和钵。'一位有能力的比丘应该告知僧团:
'尊者们,请僧团听我说。某某比丘去世了。这是他的三衣和钵。如果僧团认为适当,僧团应该把这三衣和钵给看护病人的人。这是动议。
尊者们,请僧团听我说。某某比丘去世了。这是他的三衣和钵。僧团把这三衣和钵给看护病人的人。哪位尊者同意把这三衣和钵给看护病人的人,请保持沉默;谁不同意,请说出来。
僧团已经把这三衣和钵给了看护病人的人。僧团同意,因此保持沉默。我如此认定。'"

368. Tena kho pana samayena aññataro sāmaṇero kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Sāmaṇerassa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Evañca pana, bhikkhave, dātabbaṃ. Tena gilānupaṭṭhākena bhikkhunā saṅghaṃ upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘‘itthannāmo, bhante, sāmaṇero kālaṅkato, idaṃ tassa cīvarañca patto cā’’ti. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo sāmaṇero kālaṅkato. Idaṃ tassa cīvarañca patto ca. Yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dadeyya. Esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho. Itthannāmo sāmaṇero kālaṅkato. Idaṃ tassa cīvarañca patto ca. Saṅgho imaṃ cīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ deti. Yassāyasmato khamati imassa cīvarassa ca pattassa ca gilānupaṭṭhākānaṃ dānaṃ, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.

‘‘Dinnaṃ idaṃ saṅghena cīvarañca patto ca gilānupaṭṭhākānaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

369. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu ca sāmaṇero ca gilānaṃ upaṭṭhahiṃsu. So tehi upaṭṭhahiyamāno kālamakāsi. Atha kho tassa gilānupaṭṭhākassa bhikkhuno etadahosi – ‘‘kathaṃ nu kho gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa cīvarapaṭivīso dātabbo’’ti ? Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Anujānāmi, bhikkhave, gilānupaṭṭhākassa sāmaṇerassa samakaṃ paṭivīsaṃ dātunti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu bahubhaṇḍo bahuparikkhāro kālaṅkato hoti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Bhikkhussa, bhikkhave, kālaṅkate saṅgho sāmī pattacīvare, api ca gilānupaṭṭhākā bahūpakārā. Anujānāmi, bhikkhave, saṅghena ticīvarañca pattañca gilānupaṭṭhākānaṃ dātuṃ. Yaṃ tattha lahubhaṇḍaṃ lahuparikkhāraṃ taṃ sammukhībhūtena saṅghena bhājetuṃ. Yaṃ tattha garubhaṇḍaṃ garuparikkhāraṃ taṃ āgatānāgatassa cātuddisassa saṅghassa avissajjikaṃ avebhaṅgikanti.

Matasantakakathā niṭṭhitā.

226. Naggiyapaṭikkhepakathā

370. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu naggo hutvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Idaṃ, bhante, naggiyaṃ anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya [dhutattāya (ka.)] pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ naggiyaṃ anujānātū’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, naggiyaṃ titthiyasamādānaṃ samādiyissasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe…’’ vigarahitvā dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, naggiyaṃ titthiyasamādānaṃ samādiyitabbaṃ. Yo samādiyeyya, āpatti thullaccayassā’’ti.

Naggiyapaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

227. Kusacīrādipaṭikkhepakathā



那时,一位沙弥去世了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,沙弥去世后,僧团是钵和衣服的主人,但是看护病人的人功德很大。比丘们,我允许僧团把衣服和钵给看护病人的人。比丘们,应该这样给:那位看护病人的比丘应该走向僧团这样说:'尊者们,某某沙弥去世了。这是他的衣服和钵。'一位有能力的比丘应该告知僧团:
'尊者们,请僧团听我说。某某沙弥去世了。这是他的衣服和钵。如果僧团认为适当,僧团应该把这衣服和钵给看护病人的人。这是动议。
尊者们,请僧团听我说。某某沙弥去世了。这是他的衣服和钵。僧团把这衣服和钵给看护病人的人。哪位尊者同意把这衣服和钵给看护病人的人,请保持沉默;谁不同意,请说出来。
僧团已经把这衣服和钵给了看护病人的人。僧团同意,因此保持沉默。我如此认定。'"
那时,一位比丘和一位沙弥照顾一位病人。他在他们的照顾下去世了。这时那位看护病人的比丘心想:"应该怎样给看护病人的沙弥衣服份额呢?"他们把这件事告诉世尊。"比丘们,我允许给看护病人的沙弥平等的份额。"
那时,一位拥有许多物品和用具的比丘去世了。他们把这件事告诉世尊。"比丘们,比丘去世后,僧团是钵和衣服的主人,但是看护病人的人功德很大。比丘们,我允许僧团把三衣和钵给看护病人的人。其中轻便的物品和用具,在场的僧团可以分配。其中重要的物品和用具,属于四方僧团,不可分配,不可分散。"
关于死者遗物的故事结束。
禁止裸体的故事
那时,一位比丘赤身裸体来到世尊那里,到了之后对世尊说:"世尊,您以多种方式赞叹少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。世尊,这种裸体以多种方式导向少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。世尊,请允许比丘们裸体。"佛陀世尊呵责说:"愚人,这是不适当的、不相应的、不合适的、不像沙门的、不允许的、不应该做的。愚人,你怎么能接受外道的做法呢?愚人,这不会使不信者生信..."呵责后作了法语开示,对比丘们说:"比丘们,不应该接受外道的裸体做法。谁接受,犯偷兰遮。"
禁止裸体的故事结束。
禁止草衣等的故事

371. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu kusacīraṃ nivāsetvā…pe… vākacīraṃ nivāsetvā…pe… phalakacīraṃ nivāsetvā…pe… kesakambalaṃ nivāsetvā…pe… vāḷakambalaṃ nivāsetvā…pe… ulūkapakkhaṃ nivāsetvā…pe… ajinakkhipaṃ nivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Idaṃ, bhante, ajinakkhipaṃ anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattati. Sādhu, bhante , bhagavā bhikkhūnaṃ ajinakkhipaṃ anujānātū’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, ajinakkhipaṃ titthiyadhajaṃ dhāressasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, ajinakkhipaṃ titthiyadhajaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti thullaccayassā’’ti.

Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu akkanāḷaṃ nivāsetvā…pe… potthakaṃ nivāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa, vaṇṇavādī. Ayaṃ, bhante, potthako anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhitāya sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattati. Sādhu, bhante, bhagavā bhikkhūnaṃ potthakaṃ anujānātū’’ti. Vigarahi buddho bhagavā – ‘‘ananucchavikaṃ, moghapurisa, ananulomikaṃ appatirūpaṃ assāmaṇakaṃ akappiyaṃ akaraṇīyaṃ. Kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, potthakaṃ nivāsessasi. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… vigarahitvā…pe… dhammiṃ kathaṃ katvā bhikkhū āmantesi – ‘‘na, bhikkhave, potthako nivāsetabbo. Yo nivāseyya, āpatti dukkaṭassā’’ti.

Kusacīrādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

228. Sabbanīlakādipaṭikkhepakathā

372. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū sabbanīlakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbapītakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbalohitakāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbamañjiṭṭhakāni [sabbamañjeṭṭhakāni (sī. syā.)] cīvarāni dhārenti…pe… sabbakaṇhāni cīvarāni dhārenti …pe… sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhārenti…pe… sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhārenti…pe… acchinnadasāni cīvarāni dhārenti…pe… dīghadasāni cīvarāni dhārenti…pe… pupphadasāni cīvarāni dhārenti…pe… phaṇadasāni [phaladasāni (ka.)] cīvarāni dhārenti…pe… kañcukaṃ dhārenti…pe… tirīṭakaṃ dhārenti…pe… veṭhanaṃ dhārenti. Manussā ujjhāyanti khiyyanti vipācenti – ‘‘kathañhi nāma samaṇā sakyaputtiyā veṭhanaṃ dhāressanti, seyyathāpi gihī kāmabhogino’’ti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ . Na, bhikkhave, sabbanīlakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbapītakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbalohitakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamañjiṭṭhakāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbakaṇhāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamahāraṅgarattāni cīvarāni dhāretabbāni, na sabbamahānāmarattāni cīvarāni dhāretabbāni, na acchinnadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na dīghadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na pupphadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na phaṇadasāni cīvarāni dhāretabbāni, na kañcukaṃ dhāretabbaṃ, na tirīṭakaṃ dhāretabbaṃ, na veṭhanaṃ dhāretabbaṃ. Yo dhāreyya, āpatti dukkaṭassāti.

Sabbanīlakādipaṭikkhepakathā niṭṭhitā.

229. Vassaṃvuṭṭhānaṃ anuppannacīvarakathā



那时,一位比丘穿着草衣...穿着树皮衣...穿着木板衣...穿着人发衣...穿着马尾衣...穿着猫头鹰翅膀...穿着羚羊皮来到世尊那里,到了之后对世尊说:"世尊,您以多种方式赞叹少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。世尊,这种羚羊皮以多种方式导向少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。世尊,请允许比丘们穿羚羊皮。"佛陀世尊呵责说:"愚人,这是不适当的、不相应的、不合适的、不像沙门的、不允许的、不应该做的。愚人,你怎么能穿外道的标志呢?愚人,这不会使不信者生信..."呵责后...作了法语开示,对比丘们说:"比丘们,不应该穿外道的标志羚羊皮。谁穿,犯偷兰遮。"
那时,一位比丘穿着芦茎衣...穿着麻布衣来到世尊那里,到了之后对世尊说:"世尊,您以多种方式赞叹少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。世尊,这种麻布衣以多种方式导向少欲、知足、俭朴、头陀、端庄、减少、精进。世尊,请允许比丘们穿麻布衣。"佛陀世尊呵责说:"愚人,这是不适当的、不相应的、不合适的、不像沙门的、不允许的、不应该做的。愚人,你怎么能穿麻布衣呢?愚人,这不会使不信者生信..."呵责后...作了法语开示,对比丘们说:"比丘们,不应该穿麻布衣。谁穿,犯恶作。"
禁止草衣等的故事结束。
禁止全蓝色等衣服的故事
那时,六群比丘穿全蓝色的衣服...穿全黄色的衣服...穿全红色的衣服...穿全深红色的衣服...穿全黑色的衣服...穿全大红色的衣服...穿全大粉色的衣服...穿未剪边的衣服...穿长边的衣服...穿花边的衣服...穿蛇头形边的衣服...穿紧身衣...穿树皮衣...穿头巾。人们抱怨、批评、传播说:"释迦子沙门怎么能穿头巾,就像在家享受欲乐的人一样。"他们把这件事告诉世尊。"比丘们,不应该穿全蓝色的衣服,不应该穿全黄色的衣服,不应该穿全红色的衣服,不应该穿全深红色的衣服,不应该穿全黑色的衣服,不应该穿全大红色的衣服,不应该穿全大粉色的衣服,不应该穿未剪边的衣服,不应该穿长边的衣服,不应该穿花边的衣服,不应该穿蛇头形边的衣服,不应该穿紧身衣,不应该穿树皮衣,不应该穿头巾。谁穿,犯恶作。"
禁止全蓝色等衣服的故事结束。
关于度

373. Tena kho pana samayena vassaṃvuṭṭhā bhikkhū anuppanne cīvare pakkamantipi, vibbhamantipi, kālampi karonti, sāmaṇerāpi paṭijānanti, sikkhaṃ paccakkhātakāpi paṭijānanti, antimavatthuṃ ajjhāpannakāpi paṭijānanti, ummattakāpi paṭijānanti, khittacittāpi paṭijānanti, vedanāṭṭāpi paṭijānanti, āpattiyā adassane ukkhittakāpi paṭijānanti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittakāpi paṭijānanti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittakāpi paṭijānanti, paṇḍakāpi paṭijānanti, theyyasaṃvāsakāpi paṭijānanti, titthiyapakkantakāpi paṭijānanti, tiracchānagatāpi paṭijānanti, mātughātakāpi paṭijānanti, pitughātakāpi paṭijānanti, arahantaghātakāpi paṭijānanti, bhikkhunidūsakāpi paṭijānanti, saṅghabhedakāpi paṭijānanti, lohituppādakāpi paṭijānanti, ubhatobyañjanakāpi paṭijānanti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.

374. Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare pakkamati, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare vibbhamati, kālaṃ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti , antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare ummattako paṭijānāti, khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu anuppanne cīvare paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṃvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

375. Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite pakkamati, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite vibbhamati, kālaṃ karoti, sāmaṇero paṭijānāti, sikkhaṃ paccakkhātako paṭijānāti, antimavatthuṃ ajjhāpannako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite ummattako paṭijānāti. Khittacitto paṭijānāti, vedanāṭṭo paṭijānāti, āpattiyā adassane ukkhittako paṭijānāti, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako paṭijānāti, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako paṭijānāti, sante patirūpe gāhake dātabbaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭho bhikkhu uppanne cīvare abhājite paṇḍako paṭijānāti, theyyasaṃvāsako paṭijānāti, titthiyapakkantako paṭijānāti, tiracchānagato paṭijānāti, mātughātako paṭijānāti, pitughātako paṭijānāti, arahantaghātako paṭijānāti, bhikkhunidūsako paṭijānāti, saṅghabhedako paṭijānāti, lohituppādako paṭijānāti, ubhatobyañjanako paṭijānāti, saṅgho sāmī.

Vassaṃ vuṭṭhānaṃ anuppannacīvarakathā niṭṭhitā.

230. Saṅghe bhinne cīvaruppādakathā



那时,度过雨安居的比丘们在衣服未得到时离开,还俗,去世,承认是沙弥,承认放弃学处,承认犯了最重罪,承认疯狂,承认心乱,承认痛苦折磨,承认因不见罪而被摈除,承认因不忏悔罪而被摈除,承认因不舍恶见而被摈除,承认是黄门,承认盗住,承认外道,承认畜生,承认杀母,承认杀父,承认杀阿罗汉,承认污比丘尼,承认破僧,承认出佛身血,承认两性人。他们把这件事告诉世尊。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服未得到时离开,如果有合适的接受者应该给。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服未得到时还俗,去世,承认是沙弥,承认放弃学处,承认犯了最重罪,僧团是主人。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服未得到时承认疯狂,承认心乱,承认痛苦折磨,承认因不见罪而被摈除,承认因不忏悔罪而被摈除,承认因不舍恶见而被摈除,如果有合适的接受者应该给。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服未得到时承认是黄门,承认盗住,承认外道,承认畜生,承认杀母,承认杀父,承认杀阿罗汉,承认污比丘尼,承认破僧,承认出佛身血,承认两性人,僧团是主人。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服已得到但未分配时离开,如果有合适的接受者应该给。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服已得到但未分配时还俗,去世,承认是沙弥,承认放弃学处,承认犯了最重罪,僧团是主人。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服已得到但未分配时承认疯狂,承认心乱,承认痛苦折磨,承认因不见罪而被摈除,承认因不忏悔罪而被摈除,承认因不舍恶见而被摈除,如果有合适的接受者应该给。
比丘们,这里一位度过雨安居的比丘在衣服已得到但未分配时承认是黄门,承认盗住,承认外道,承认畜生,承认杀母,承认杀父,承认杀阿罗汉,承认污比丘尼,承认破僧,承认出佛身血,承认两性人,僧团是主人。
关于度过雨安居者未得衣服的故事结束。
关于僧团分裂时衣服来源的故事

376. Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, ekasmiṃ pakkhe cīvaraṃ denti – saṅghassa demāti. Saṅghassevetaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, tasmiṃyeva pakkhe cīvaraṃ denti – saṅghassa demāti. Saṅghassevetaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, ekasmiṃ pakkhe cīvaraṃ denti – pakkhassa demāti. Pakkhassevetaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ anuppanne cīvare saṅgho bhijjati. Tattha manussā ekasmiṃ pakkhe udakaṃ denti, tasmiṃyeva pakkhe cīvaraṃ denti – pakkhassa demāti. Pakkhassevetaṃ.

Idha pana, bhikkhave, vassaṃvuṭṭhānaṃ bhikkhūnaṃ uppanne cīvare abhājite saṅgho bhijjati. Sabbesaṃ samakaṃ bhājetabbanti.

Saṅghe bhinne cīvaruppādakathā niṭṭhitā.

231. Duggahitasuggahitādikathā

377. Tena kho pana samayena āyasmā revato aññatarassa bhikkhuno hatthe āyasmato sāriputtassa cīvaraṃ pāhesi – ‘‘imaṃ cīvaraṃ therassa dehī’’ti. Atha kho so bhikkhu antarāmagge āyasmato revatassa vissāsā taṃ cīvaraṃ aggahesi. Atha kho āyasmā revato āyasmatā sāriputtena samāgantvā pucchi – ‘‘ahaṃ, bhante, therassa cīvaraṃ pāhesiṃ. Sampattaṃ taṃ cīvara’’nti? ‘‘Nāhaṃ taṃ, āvuso, cīvaraṃ passāmī’’ti. Atha kho āyasmā revato taṃ bhikkhuṃ etadavoca – ‘‘ahaṃ, āvuso , āyasmato hatthe therassa cīvaraṃ pāhesiṃ. Kahaṃ taṃ cīvara’’nti? ‘‘Ahaṃ, bhante, āyasmato vissāsā taṃ cīvaraṃ aggahesi’’nti. Bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ.



比丘们,这里度过雨安居的比丘们在衣服未得到时僧团分裂。那里人们给一派水,给另一派衣服,说:"我们给僧团。"这属于整个僧团。
比丘们,这里度过雨安居的比丘们在衣服未得到时僧团分裂。那里人们给一派水,给同一派衣服,说:"我们给僧团。"这属于整个僧团。
比丘们,这里度过雨安居的比丘们在衣服未得到时僧团分裂。那里人们给一派水,给另一派衣服,说:"我们给这一派。"这属于那一派。
比丘们,这里度过雨安居的比丘们在衣服未得到时僧团分裂。那里人们给一派水,给同一派衣服,说:"我们给这一派。"这属于那一派。
比丘们,这里度过雨安居的比丘们在衣服已得到但未分配时僧团分裂。应该平等分给所有人。
关于僧团分裂时衣服来源的故事结束。
关于错误接受和正确接受等的故事
那时,尊者离婆多通过一位比丘之手送衣服给尊者舍利弗,说:"把这件衣服给长老。"这时那位比丘在路上因信任尊者离婆多而拿了那件衣服。这时尊者离婆多遇到尊者舍利弗后问:"尊者,我送了衣服给长老。那件衣服到了吗?""朋友,我没有看到那件衣服。"这时尊者离婆多对那位比丘说:"朋友,我通过你的手送衣服给长老。那件衣服在哪里?""尊者,我因信任尊者而拿了那件衣服。"他们把这件事告诉世尊。

378. Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti – yo pahiṇati so kālaṅkatoti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti – yassa pahiyyati so kālaṅkatoti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dehī’’ti. So antarāmagge suṇāti – ubho kālaṅkatāti. Yo pahiṇati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti – ‘‘yo pahiṇati so kālaṅkato’’ti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa vissāsā gaṇhāti. Suggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti – ‘‘yassa pahiyyati so kālaṅkato’’ti. Tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ. Yo pahiṇati tassa vissāsā gaṇhāti. Duggahitaṃ.

Idha pana, bhikkhave, bhikkhu bhikkhussa hatthe cīvaraṃ pahiṇati – ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti. So antarāmagge suṇāti ‘‘ubho kālaṅkatā’’ti. Yo pahiṇati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Dvādhiṭṭhitaṃ. Yassa pahiyyati tassa matakacīvaraṃ adhiṭṭhāti. Svādhiṭṭhitaṃ.

Duggahitasuggahitādikathā niṭṭhitā.

232. Aṭṭhacīvaramātikā

379. Aṭṭhimā , bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya – sīmāya deti , katikāya deti, bhikkhāpaññattiyā deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa deti.

Sīmāya deti – yāvatikā bhikkhū antosīmagatā tehi bhājetabbaṃ. Katikāya deti – sambahulā āvāsā samānalābhā honti ekasmiṃ āvāse dinne sabbattha dinnaṃ hoti. Bhikkhāpaññattiyā deti, yattha saṅghassa dhuvakārā kariyyanti, tattha deti. Saṅghassa deti, sammukhībhūtena saṅghena bhājetabbaṃ. Ubhatosaṅghassa deti, bahukāpi bhikkhū honti, ekā bhikkhunī hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ, bahukāpi bhikkhuniyo honti, eko bhikkhu hoti, upaḍḍhaṃ dātabbaṃ. Vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, yāvatikā bhikkhū tasmiṃ āvāse vassaṃvuṭṭhā, tehi bhājetabbaṃ. Ādissa deti, yāguyā vā bhatte vā khādanīye vā cīvare vā senāsane vā bhesajje vā . Puggalassa deti, ‘‘imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti.

Aṭṭhacīvaramātikā niṭṭhitā.

Cīvarakkhandhako aṭṭhamo.



比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"把这件衣服给某某。"他在路上因信任送衣服的人而拿了。这是正确接受。他因信任接受衣服的人而拿了。这是错误接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"把这件衣服给某某。"他在路上因信任接受衣服的人而拿了。这是错误接受。他因信任送衣服的人而拿了。这是正确接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"把这件衣服给某某。"他在路上听说送衣服的人去世了。他把它作为死者的衣服接受。这是正确接受。他因信任接受衣服的人而拿了。这是错误接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"把这件衣服给某某。"他在路上听说接受衣服的人去世了。他把它作为死者的衣服接受。这是错误接受。他因信任送衣服的人而拿了。这是正确接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"把这件衣服给某某。"他在路上听说两人都去世了。他把送衣服的人的衣服作为死者的衣服接受。这是正确接受。他把接受衣服的人的衣服作为死者的衣服接受。这是错误接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"我把这件衣服给某某。"他在路上因信任送衣服的人而拿了。这是错误接受。他因信任接受衣服的人而拿了。这是正确接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"我把这件衣服给某某。"他在路上因信任接受衣服的人而拿了。这是正确接受。他因信任送衣服的人而拿了。这是错误接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"我把这件衣服给某某。"他在路上听说送衣服的人去世了。他把它作为死者的衣服接受。这是错误接受。他因信任接受衣服的人而拿了。这是正确接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"我把这件衣服给某某。"他在路上听说接受衣服的人去世了。他把它作为死者的衣服接受。这是正确接受。他因信任送衣服的人而拿了。这是错误接受。
比丘们,这里一位比丘通过另一位比丘的手送衣服,说:"我把这件衣服给某某。"他在路上听说两人都去世了。他把送衣服的人的衣服作为死者的衣服接受。这是错误接受。他把接受衣服的人的衣服作为死者的衣服接受。这是正确接受。
关于错误接受和正确接受等的故事结束。
八种衣服来源
比丘们,这八种是衣服来源的根源:在界内给,以协议给,以托钵给,给僧团,给两部僧团,给度过雨安居的僧团,指定给,给个人。
在界内给 - 应该分给所有在界内的比丘。以协议给 - 多个住处有相同的收益,在一个住处给就等于在所有地方给。以托钵给 - 在僧团常做事的地方给。给僧团 - 应该由在场的僧团分配。给两部僧团 - 即使比丘很多,只有一位比丘尼,也应该给一半;即使比丘尼很多,只有一位比丘,也应该给一半。给度过雨安居的僧团 - 应该分给所有在那个住处度过雨安居的比丘。指定给 -

233. Tassuddānaṃ

Rājagahako negamo, disvā vesāliyaṃ gaṇiṃ;

Puna rājagahaṃ gantvā, rañño taṃ paṭivedayi.

Putto sālavatikāya, abhayassa hi atrajo;

Jīvatīti kumārena, saṅkhāto jīvako iti.

So hi takkasīlaṃ gantvā, uggahetvā mahābhiso;

Sattavassikaābādhaṃ, natthukammena nāsayi.

Rañño bhagandalābādhaṃ, ālepena apākaḍḍhi;

Mamañca itthāgārañca, buddhasaṅghaṃ cupaṭṭhahi.

Rājagahako ca seṭṭhi, antagaṇṭhi tikicchitaṃ;

Pajjotassa mahārogaṃ, ghatapānena nāsayi.

Adhikārañca siveyyaṃ, abhisannaṃ sinehati;

Tīhi uppalahatthehi, samattiṃsavirecanaṃ.

Pakatattaṃ varaṃ yāci, siveyyañca paṭiggahi;

Cīvarañca gihidānaṃ, anuññāsi tathāgato.

Rājagahe janapade bahuṃ, uppajji cīvaraṃ;

Pāvāro kosiyañceva, kojavo aḍḍhakāsikaṃ.

Uccāvacā ca santuṭṭhi, nāgamesāgamesuṃ ca;

Paṭhamaṃ pacchā sadisā, katikā ca paṭiharuṃ.

Bhaṇḍāgāraṃ aguttañca, vuṭṭhāpenti tatheva ca;

Ussannaṃ kolāhalañca, kathaṃ bhāje kathaṃ dade.

Sakātirekabhāgena, paṭivīso kathaṃ dade;

Chakaṇena sītudakā [sītundī ca (sī.), sītuṇhi ca (katthaci)], uttaritu na jānare.

Āropentā bhājanañca, pātiyā ca chamāya ca;

Upacikāmajjhe jīranti, ekato patthinnena ca.

Pharusācchinnacchibandhā , addasāsi ubbhaṇḍite;

Vīmaṃsitvā sakyamuni, anuññāsi ticīvaraṃ.

Aññena atirekena, uppajji chiddameva ca;

Cātuddīpo varaṃ yāci, dātuṃ vassikasāṭikaṃ.

Āgantugamigilānaṃ, upaṭṭhākañca bhesajjaṃ;

Dhuvaṃ udakasāṭiñca, paṇītaṃ atikhuddakaṃ.

Thullakacchumukhaṃ khomaṃ, paripuṇṇaṃ adhiṭṭhānaṃ;

Pacchimaṃ kato garuko, vikaṇṇo suttamokiri.

Lujjanti nappahonti, ca anvādhikaṃ bahūni ca;

Andhavane assatiyā, eko vassaṃ utumhi ca.

Dve bhātukā rājagahe, upanando puna dvisu;

Kucchivikāro gilāno, ubho ceva gilānakā [gilāyanā (ka.)].

Naggā kusā vākacīraṃ, phalako kesakambalaṃ;

Vāḷaulūkapakkhañca, ajinaṃ akkanāḷakaṃ.

Potthakaṃ nīlapītañca, lohitaṃ mañjiṭṭhena ca;

Kaṇhā mahāraṅganāma, acchinnadasikā tathā.

Dīghapupphaphaṇadasā , kañcutirīṭaveṭhanaṃ;

Anuppanne pakkamati, saṅgho bhijjati tāvade.

Pakkhe dadanti saṅghassa, āyasmā revato pahi;

Vissāsagāhādhiṭṭhāti, aṭṭha cīvaramātikāti.

Imamhi khandhake vatthū channavuti.


这是其摘要
王舍城的商人,见到毗舍离的师;
再回王舍城,向国王报告。
沙罗瓦提之子,阿婆耶之子;
被太子称为,活命的耆婆。
他去达叉尸罗,学习大医术;
七年的疾病,用鼻疗法治愈。
国王的痔疮病,用涂药法拔除;
我和后宫女眷,以及佛僧侍奉。
王舍城的富翁,肠结病得治;
波阇王的大病,用饮酮酸治愈。
恩惠和尸毗衣,肥胖用油治;
三把莲花茎,三十六次泻药。
恢复健康求赐,接受尸毗衣;
如来允许了,在家人施衣。
王舍城和乡下,生起许多衣;
毛毯和丝绸,毛毯和半迦尸。
各种满足,不等待等待;
先后相同,协议和归还。
仓库无人守,同样也离开;
堆积和喧闹,如何分如何给。
超过自己份,如何给份额;
牛粪和冷水,不知如何上。
装载和分配,在钵和地上;
白蚁中腐烂,和一起压平。
粗糙破损缝补,看到堆积;
释迦牟尼考虑,允许三衣。
其他多余的,生起和破洞;
四洲求赐予,雨浴衣布施。
客人行者病人,看护者和药;
固定和水布,精致和太小。
大疥疮口麻布,完整和决意;
最后做重的,歪斜线脱落。
破损不够用,和额外很多;
暗林中无念,一人雨安居。
两兄弟王舍城,优波难陀两次;
腹部病和病人,两人都生病。
裸体草树皮衣,木板和人发衣;
兽毛猫头鹰翼,羚羊皮芦茎衣。
麻布蓝黄衣,红色和深红;
黑大红大名,未剪边同样。
长花蛇头边,紧身树皮头巾;
未得时离开,僧团立即分裂。
给一派给僧团,尊者离婆多送;
信任取决意,八种衣来源。
此品中有九十六个事项。


Cīvarakkhandhako niṭṭhito.


衣篇已结束。

